Margilan redīsu audzēšana, stādīšana un kopšana atklātā zemē

Zaļā redīsa jeb Margilāna redīsa audzēšanai un kopšanai nepieciešama atbilstoša audzēšana, kā arī zināšanas, kas dārzniekiem nepieciešamas, lai nodrošinātu šī vitamīniem bagātā dārzeņa cienīgu ražu. Augu ir viegli audzēt; normālos laika apstākļos agri nogatavojušos sakņaugus var stādīt un novākt vairākas reizes. Kultūraugam nav nepieciešama īpaša kopšana, taču ar pilnu atbildību un uzmanību jāievēro pamata stādīšanas un audzēšanas prakse.

Šķirnes apraksts

Šī sakņauga zaļā, gardā mīkstums ar tumšajām dzīslām uzlabos jebkurus salātus. Atkarībā no šķirnes un nogatavošanās laika augs ir gatavs novākšanai 2–3 mēnešu laikā. Ārējā virsma var būt smaragdzaļa, pienaina vai dažādos sarkanos toņos.

Auga lapas, neatkarīgi no šķirnes un iekšējās krāsas, vienmēr ir piesātināti zaļas. Mīkstums ir kraukšķīgs un bez rūgtuma, kas raksturīgs daudzām redīsu šķirnēm. Saknes ir cilindriskas vai apaļas formas. Sakņu maksimālais garums ir 160 milimetri, un to diametrs svārstās no 70 līdz 100 milimetriem.

1 sakņauga svars var sasniegt 1000 gramus, bet vidēji zaļie redīsi sver 300–400 gramus.

Ieguvumi un kaitējums

Margilānas redīsi nav vitamīniem bagāti redīsi, salīdzinot ar citiem sakņaugiem. Tomēr mīkstums satur vairāk labvēlīgu minerālvielu un metālu. Viegli sagremojamais dzelzs, magnija un mangāna saturs apvienojumā ar zemu kaloriju saturu padara tos piemērotus diētas vajadzībām, kuņģa-zarnu trakta slimību un aptaukošanās gadījumā.

Redīsu ēšana palīdz normalizēt nieru un aknu darbību un maigi attīrīt zarnas saindēšanās un aizcietējumu gadījumos. Minerālvielas un multivitamīni palīdz palielināt apetīti, normalizēt imūnsistēmu un stimulēt vielmaiņas procesus. Jebkura veida redīsu sula palīdz pret kakla sāpēm.

Nav ieteicams ēst šāda veida sakņu dārzeņus cilvēkiem ar hroniskām kuņģa-zarnu trakta slimībām vai ja organismam ir individuāla nepanesība pret produktu.

Svarīgi! Margilānas redīsu sulīgā, nerūgtā mīkstuma dēļ tās ir piemērotas bērnu ārstēšanai — viņi labprāt dzer to sulu ar medu saaukstēšanās laikā.

Sagatavošanas darbs

Zaļo redīsu audzēšana To var audzēt praktiski jebkura veida augsnē un vāja apgaismojuma apstākļos. Tomēr, lai iegūtu pienācīgu ražu, dārzniekam būs jāveic vairāki sagatavošanās darbi un jānodrošina augiem labvēlīgi apstākļi sakņu augšanai un attīstībai.
Sēklu sagatavošana

Dārzeņu dīgtspēja un raža ir atkarīga no šī darba. Iegādājoties sēklas, noteikti pārbaudiet sēklu derīguma termiņus un kvalitāti. Izvairieties no saburzītu, žāvētu vai bojātu sēklu lietošanas. Sijāšanai un sagatavošanai sēklas iemērciet vājā kālija permanganāta šķīdumā ar augšanas stimulatoru.

Izņemiet visas peldošās sēklas un veselās iemērciet barības vielu un dezinfekcijas šķīdumā 24 stundas. Šajā laikā parādīsies asni, un sēklas var stādīt ārā.

Svarīgi! Redīsu stādīšanas galvenā sezona ir pavasaris, taču, ja laiks kļūst pārāk karsts agri, augs var veidot ziedkātus un sakņaugs var pārstāt augt. Šādi stādījumi ir jānoņem un sēklas jāsēj no jauna. Redīsus var novākt pirms pirmajām salnām.

Margilan redīsu audzēšanas vietas izvēle

Stādīšanai izvēlieties dobi ar viegli skābu vai neitrālu pH līmeni. Ļoti skāba augsne, lietojot organiskos mēslojumus, būs jākaļķo, pievienojot 200 gramus nedzēsta kaļķa uz kvadrātmetru.

Nav ieteicams augu stādīt dobēs ar pastāvīgiem ziemeļu vējiem vai ēnainās vietās. Šajās vietās redīsi ievērojami atpaliks attīstībā, un raža būs zema.

Svarīgi! Izvēloties stādīšanas vietu, ņemiet vērā platību, kurā iepriekš auguši sīpoli, ķiploki, tomāti un visu veidu pākšaugi. Margilan redīsi nav ieteicams audzēt vietās, kur iepriekš auguši krustziežu dzimtas augi.

Nosēšanās

Sēklu stādīšana atklātā zemē ir galvenā redīsu pavairošanas metode. Process tiek veikts vairākos posmos.

Augsne

Gulta ir sagatavota pirms ziemas perioda:

• organiskie un minerālmēsli vienmērīgi izkaisīti pa visu gultas virsmu ar ātrumu 5-6 kilogrami kūtsmēslu vai komposta, 200 grami superfosfāta, līdz 40 gramiem magnija un 200-300 grami koksnes pelnu uz 1 kvadrātmetru;
• viņi izrok zemi ar bajoneti, noņemot visas nezāļu saknes un koku vai krūmu bazālos dzinumus;
• Redīsus vislabāk audzēt paaugstinātās dobēs, izmantojot dēļus. Augsnes līmenis tiek pacelts par 100–150 milimetriem, un visa dobes virsma ir pārklāta ar organisko un minerālmēslu barības šķīdumu.
• Nelietojiet mēslojumu augsnē tieši pirms stādīšanas. Svaigs kūtsmēsls var samazināt sakņauga garšu un saīsināt tā uzglabāšanas laiku.

Stādīšanas datumi

Sakņaugu galvenā stādīšana tiek veikta pavasarī. Laiks ir atkarīgs no dārzeņu agrīnā gatavības, šķirnes īpašībām un klimata zonas. Kad temperatūra ir stabila un vismaz 18°C. , augi aktīvi aug, bet sēklas izšķiļas augsnes temperatūrā 4 Ja pavasaris iestājas agri un karstums sākas pirms sakņu izveidošanās, redīsu izmērs ievērojami samazināsies, un tie būs jāstāda vasarā.

To veic vidējā diennakts temperatūrā 25–27 grādi. Ziemeļu reģionos labākais laiks redīsu stādīšanai ir jūlija beigas vai augusta sākums. Karstumam pakāpeniski mazināsoties, dārzniekiem būs laiks uzkrāt sulīgus Margilan redīsus pirms salnu iestāšanās.

Iekāpšanas procedūra

Darbs tiek veikts vairākos posmos:

• Stādot agri, samitriniet augsni ar lejkannu un dažas dienas iepriekš pārklājiet to ar melnu plastmasu vai pārklājuma materiālu. Tas ļaus augsnei ātri sasilt līdz komfortablai temperatūrai.
• Augsne tiek uzirdināta un vagas veidotas ar kapli. Dziļums ir 20–30 milimetri. Attālums starp rindām ir vismaz 300 milimetri;
• Ievietojiet dažas sēklas vagā 100–150 milimetru attālumā. Pēc tam varat izvēlēties spēcīgu stādu un noņemt otro vai pārstādīt to citur;

• Ja sēklas sēj, izmantojot "kvadrātveida ligzdas" metodi, bedrītes ar sēklām ir izvietotas kā uz šaha galdiņa, un katrā ievieto vairākas sēklas;
• sēklas pārklāj ar irdenu, vieglu augsni, zemi dzirdina ar “lietu” no lejkannas un pārklāj ar zāģu skaidu vai kūdras slāni, lai mulčētu gultu;
• Lai izveidotu mikroklimatu, ieteicams gultu pārklāt ar plēvi, kas tiek noņemta 4-5 dienas pēc pirmo dzinumu parādīšanās.

Svarīgi! Minimālais sēklu patēriņa līmenis agrīnajām šķirnēm ir līdz 2 gramiem uz kvadrātmetru, bet vēlu nogatavojušām redīsēm - 0,6 grami uz kvadrātmetru.

Aprūpe

Apkope neprasa daudz laika un pūļu, taču šīs darbības jāveic ar pilnu atbildību.

Retināšana

Šī ir svarīga procedūra, jo blīva stādīšana noved pie izvītņošanās un sakņu izmēra samazināšanās. Ja stādījums ir pārāk blīvs, sezonā būs nepieciešamas 2–3 retināšanas, atstājot tikai spēcīgākos stādus:

1. Kad krūmiem parādās pirmās divas pāra lapas, izraujiet vājos augus, atstājot minimālo atstarpi līdz 150 milimetriem. Ja krūmi ir spēcīgi, tos var pārstādīt ar sakņu kamolu uz jaunu vietu, taču šāds stāds attīstībā atpaliks.
2. Redīsi sāk dīgst. Vāji dzinumi un augi ar mainījušu lapotni ir jāizņem.
3. Sakņaugi ir izauguši līdz 5 milimetru izmēram; visi liekie augi tiek noņemti, atstājot rindu atstarpi 200 milimetri.

Padoms! Noteikti noņemiet lielas, nodzeltējušas lapas, lai tās neuzsūktu sulu, kas nepieciešama redīsu augšanai.

Laistīšana

Augam nepatīk liekais ūdens, taču tam ir nepieciešams, lai augsne zem krūmiem būtu pastāvīgi mitra un irdena. Lai risinātu laistīšanas problēmu, ieteicams uzstādīt pilienveida apūdeņošanas sistēmu, regulāri papildināt mulčas slāni un pēc katras laistīšanas irdināt augsni.

Sausā laikā palieliniet laistīšanas biežumu, saglabājot tādu pašu laistīšanas apjomu. Lietainā vasarā samaziniet laistīšanu līdz minimumam.

Svarīgi! Pārmērīgs mitrums var izraisīt sēnīšu slimības. Puves skarts augs augs lēnāk, kas samazinās redīsu ražu.

Virsējā mērce

Kultūraugu augšanas periodā to baro vismaz divas reizes:

1. Pēc pirmās retināšanas ir pienācis laiks mēslot augus. Pārstādīšanas laikā var būt bojātas saknes, kā rezultātā augs atpaliek augšanā. Uzklājiet izsijātu koksnes pelnu kārtu ar ātrumu 200–200 grami uz kvadrātmetru.
2. Otro procedūru veic, kad redīsu olnīcas sāk augt. Šis ir laiks, lai izmantotu jebkuru gatavu šķīdumu, kas satur kālija-fosfora mēslojumu.

Slimību un kaitēkļu bojājumu novēršana

Starp kaitēkļiem jāizceļ kāpostu blusvabole un gliemeži. Lai tos apkarotu, nepieciešama profilaktiska apstrāde ar tabakas lapu uzlējumu vai apkaisīšana ar koksnes pelniem. Kā preventīvs pasākums ieteicams starp rindām stādīt samtenes; to aromāts atbaida kāpostu mušas un blusvaboles.

Lai apkarotu gliemežus, starp rindām izmantojiet slazdošanas lentes. Pēc dziļas tranšejas izrakšanas ap redīsu rindu piepildiet to ar pelniem un kaļķi. Šī barjera neļauj gliemežiem šķērsot rindu. Un, protams, pastāvīgi irdiniet augsni un savāciet gliemežus.

Vienīgā slimība, kas izceļas, ir pelēkā puve, kas rodas pārmērīgas laistīšanas dēļ. Smagi skartos augus apstrādā ar jebkuru fungicīda šķīdumu un samazina laistīšanas daudzumu vai apjomu.

Ražas novākšana un uzglabāšana

Margilan redīsu minimālais nogatavošanās periods ir 60 dienas. Ražu vislabāk novākt siltākajos mēnešos, kad augsne ir izžuvusi. Septiņas līdz astoņas dienas pirms ražas novākšanas galotnes piespiež ar kājām, lai redīsi saņemtu vairāk barības vielu. Smagā augsnē saknes būs jāizrok ar lāpstu; vieglā augsnē tās brīvi augs kopā ar galotnēm.

Svarīgi! Nav ieteicams atlikt redīsu novākšanu. Pārgatavojušās saknes kļūst sīkstas un tām ir sausa mīkstums.

Novākto ražu vairākas stundas atstāj dobē, lai tā nožūst. Šajā laikā redīsus sašķiro, bojātās saknes atliek ēšanai, bet veselas saknes vairumā uzglabā pagrabā vai pagrabstāvā. Saknes var uzglabāt plastmasas maisiņos ar nedaudz atvērtu kakliņu. Telpā vai maisiņā mitruma līmenim jābūt 80%.

Secinājums

Margilānas redīsu sagatavošana, stādīšana un kopšana no dārzniekiem neprasa daudz laika vai pūļu. Taču sulīgu un barojošu sakņu raža palīdzēs cīnīties pret ziemas vitamīnu trūkumu un saglabās bērnu un tuvinieku veselību saaukstēšanās un kakla sāpju laikā. Savukārt gardie un veselīgie redīsu salāti ar to krāsaino mīkstumu izdaiļos jebkuru svētku galdu.