Kura jāņoga ir veselīgāka – melnā vai sarkanā? Šis jautājums uztrauc daudzus ogu cienītājus. Katrai sugai piemīt ārstnieciskas īpašības, un augus izmanto tautas medicīnā, gatavojot dziedinošus novārījumus un tinktūras. Jāņogas stiprina organisma aizsargspējas un ir labvēlīgas gan bērniem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem. Lai gūtu maksimālu labumu no tām, jums jāiepazīstas ar tālāk sniegto informāciju.
Jāņogu ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība
Zemāk ir sarkano un upeņu ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība.
Sarkans
100 g sarkano jāņogu satur 43 kcal, tostarp 0,6 g olbaltumvielu, 0,2 g tauku, 7,7 g ogļhidrātu, 3,4 g šķiedrvielu un 85 g ūdens. Tās nesatur holesterīnu vai alkoholu. Tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu attiecība ir 1:0,3:12,8. Augļi ir bagāti ar dzelzi, kāliju, A, C un E vitamīniem, dzintarskābi un ābolskābi, pektīnu, slāpekļa vielām un selēnu.
Melns
Upenes satur 44 kcal uz 100 gramiem, tostarp 7,3 mg ogļhidrātu, 4,8 mg šķiedrvielu, 0,4 g tauku, 1 mg olbaltumvielu un 0,9 mg pelnu. Tās nesatur holesterīnu un alkoholu. Tās satur 2% no ieteicamās olbaltumvielu dienas devas, 1% tauku un 5% ogļhidrātu. Upenes ir bagātas ar citronskābi un ābolskābi, cukuriem, flavonoīdiem, pektīniem, tanīniem, magniju, fosforu, dzelzi, kalciju un kāliju.

Vai pastāv kādas būtiskas atšķirības?
Starp upenēm un sarkanajām jāņogām ir vairākas atšķirības to sastāvā un izmantojumā alternatīvajā medicīnā. Zemāk ir sniegti konkrēti fakti par atšķirībām starp abām jāņogām.
Kur ir vairāk C vitamīna?
C vitamīns ir atrodams visās kultūraugu šķirnēs, bet upenēs šīs vielas ir vairāk, pat vairāk nekā citronos.Jāņogas plaši izmanto medicīnā pret saaukstēšanos. Visaugstākā C vitamīna koncentrācija jāņogās ir nogatavošanās periodā. Ja raža netiek novākta laikā, šīs labvēlīgās vielas izzūd.

Ogu kultūru ieguvumi un kaitējums
Jāņogas, neatkarīgi no šķirnes, palīdz stiprināt organisma imūnsistēmu. To galvenās labvēlīgās īpašības ir:
- hemoglobīna līmeņa paaugstināšanās asins plazmā;
- vēža profilakse;
- hormonālā līmeņa normalizēšana;
- vispārēja tonizējoša iedarbība;
- stimulē gremošanu, palīdz cīnīties ar aizcietējumiem;
- saharoze un fruktoze nekaitē diabēta slimniekiem;
- Jāņogas ir efektīvs diurētiķis bērniem un pieaugušajiem;
- uzlabojot organisma spēju absorbēt olbaltumvielas.
Upeņu ēšana svaigā veidā vai ievārījumā palīdz atjaunot organismu. Tās samazina sirdslēkmes un insulta risku, stiprina sirds muskuli, izvada toksīnus un ārstē kuņģa problēmas.
Upenes satur maz cukura, un to lietošana uzturā neizraisa diabētu.
Ogām ir arī pozitīva ietekme uz nagu un matu stāvokli. Upenes plaši izmanto kosmetoloģijā, lai atjaunotu ādas mitruma līdzsvaru un mazinātu grumbas.

Kura jāņoga ir visnoderīgākā?
Upenes tiek uzskatītas par labvēlīgākām. Tās satur vairāk uzturvielu nekā sarkanās vai baltās ogas, un organisms tās vieglāk uzsūc. Terapeitiskā iedarbība rodas ātrāk. Lai novērstu saaukstēšanos, ieteicams ražu lietot vienādās proporcijās visu vasaru. Tas ievērojami stiprinās imūnsistēmu.
Lietošana tautas medicīnā
Alternatīvajā medicīnā upenes lieto visdažādāko slimību ārstēšanai. Oga ir efektīva profilaktiskos nolūkos un palīdz tikt galā ar toksikozi perinatālajā periodā. Galvenais ir izvairīties no alerģijām.
Sarkanaugļu ogas
Sarkanajām jāņogām piemīt daudzas labvēlīgas īpašības bērniem. To sulas dzeršana var palīdzēt mazināt bērnu drudzi. Tāds pats efekts ir novērojams arī pieaugušajiem. Sarkanās jāņogas parasti lieto elpceļu slimību ārstēšanai. Augļi satur daudz antioksidantu, kas var cīnīties pret vēža šūnām.

Sarkanās jāņogas palīdz mazināt nelabumu un stimulē apetīti. Šīs ogas bieži iesaka gados vecākiem cilvēkiem; tās novērš aterosklerozi un vairo enerģiju.
Melnās aronijas
Upeņu lietošana uzturā palīdz mazināt kuņģa-zarnu trakta slimības un ir efektīva pret aterosklerozi un tūsku. Pietiekams pektīnu un šķiedrvielu daudzums padara ogu par efektīvu līdzekli pret aizcietējumiem, saaukstēšanos un gripu. Jāņogas praktiski nesatur alergēnus, padarot tās drošas cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām.

Izmantojot pumpurus, lapas un zariņus
Jāņogu lapas satur daudz vitamīnu, tostarp mangānu, tanīnus, sāļus un varu. No lapām gatavotas tējas dzeršana palīdz panākt diurētisku efektu, atvieglot saaukstēšanos, uzlabot garīgo labsajūtu un normalizēt gremošanu. Dzēriens paātrina atveseļošanos pēc operācijām un veicina kolagēna veidošanos.
No lapām, zariem un pumpuriem gatavo arī novārījumus, lai izveidotu kompreses. Tās uzklāj uz ādas, lai ārstētu kaites. Lai lapas, zarus un pumpurus varētu lietot visu gadu, tie jānoplūc un jāizžāvē. Tiek izmantotas tikai zaļās lapas.









