Upeņu šķirnes Venus apraksts un tās audzēšanas smalkumi

Jāņogu hibrīds, lepni nosaukts par Venēru, tiek uzskatīts par vienu no populārākajām šķirnēm. Tas lepojas ar lieliem augļiem un lielisku sausuma toleranci. Venēras jāņogu šķirne dod augstu ražu un bieži tiek izmantota medicīniskiem nolūkiem. Nesen ir parādījušās daudzas jaunas šķirnes, taču dārznieki šo kultūru joprojām izmanto kā papildinājumu saviem dārzeņu dārziem.

Venēras upeņu selekcijas vēsture

Krievu selekcionāri izveidoja jaunu jāņogu šķirni, krustojot Somijas šķirni "Bredtorp" (Karēlijas) ar Sibīrijas šķirni "Golubka" (Seyanets Golubka). Šo procesu veica V.S. Iļjins. Jāņogas tika izveidotas Urālu dienvidos un tiek izmantotas kopš 2004. gada.

Audzēšanai piemēroti reģioni

Venēras jāņogas labi panes sausumu, zemu gaisa mitrumu un stipras salnas. Tāpēc tās ir izplatītas ne tikai vidējiem platuma grādiem, bet arī ziemeļos. Jāņogas audzē Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un citās kaimiņvalstīs.

Galvenās priekšrocības un trūkumi

Jāņogu priekšrocības ietver:

1. Augs ir nepretenciozs augšanas apstākļiem un labi panes sausumu un salnas.
2. Izturīgs pret galvenajām jāņogu slimībām.
3. Tam ir lieli augļi, vienmērīga ogu nogatavošanās un labi panes transportēšanu.
4. Augsts degustācijas vērtējums - 5 punkti.
5. Deserta garša.

Taču šim hibrīdam ir arī savi trūkumi: zema izturība pret septoriozi un pumpuru ērcīti.

Botāniskā informācija un šķirnes īpašības

Augs pieder ērkšķogu dzimtai. Upenes aug kā mazs krūms ar piramīdas formu un izplestiem zariem.

Krūms un sakņu sistēma

Krūms ir zems (1,2–1,5 metri). Vainags ir izplests, ar 15–20 galvenajiem zariem pie nobrieduša auga pamatnes. Miza ir brūna ar gaiši pelēku aplikumu, raupja pieskaroties. Dzinumi ir tumši zaļi. Augšējā daļā ir rozā aplikums. Sakņu sistēmai ir tievi zari, kas vērsti dažādos virzienos. Centrālā sakne ir vērsta uz leju.

Lapu asmeņi

Jāņogu lapas ir vidēja lieluma. To krāsa parasti svārstās no tumši zaļas līdz piesātināti gaiši zaļai vai viegli bordo. Lapām ir mazi, noapaļoti zobiņi sānos. Dažreiz lapa ir nedaudz deformēta vai saritinājusies. Apakšpuse ir nedaudz raupja.

Ziedēšana un apputeksnēšana

Jāņogu ziedi ir gaiši rozā. Ķekarā parasti ir 7–10 ziedi. Ziedlapas ir olveida. Augu apputeksnē kukaiņi (bites, kamenes). Venera ir pašauglīga, tāpēc tai nav nepieciešami papildu apputeksnētāji.

Augļu nogatavošanās laiks

Ogas nogatavojas augusta sākumā vai vidū. Jāņogas ražo nevienmērīgi, tāpēc visa raža tiek novākta 2–3 ražas novākšanas reizēs. Nobriedis krūms var dot līdz pat 5 kilogramiem jāņogu.

Venēra nes augļus jau otrajā gadā, bet pilna raža gaidāma 3. gadā pēc iestādīšanas.

Garša un raža

Tieši garša šo šķirni ierindo saraksta augšgalā. Venēras jāņogu šķirnes garša tika novērtēta ar 5 zvaigznēm. Šim hibrīdam ir arī ļoti augsta raža. To uzskata par deserta šķirni.

Ogu piemērošanas joma

Šī auga ogas ir iecienītas svaigas un bieži tiek izmantotas kompotu pagatavošanai. Augstā cukura satura dēļ šis hibrīds ir ideāli piemērots ievārījumu un konservu pagatavošanai.

Izturība pret zem nulles temperatūru un sausumu

Jāņogas labi panes zem nulles temperatūru (līdz -38 grādiem pēc Celsija). Arī sauss gaiss un augsne nav problēma. Krūms var ilgstoši izdzīvot bez ūdens.

Imunitāte pret slimībām un kaitēkļiem

Šī ir vēl viena Venus šķirnes priekšrocība. Jāņogas reti skar miltrasa un antraknoze. Tomēr pastāv septorijas lapu plankumainības un pumpuru ērces risks. Lai no tā izvairītos, tiek izmantota profilaktiska apstrāde.

Kā stādīt jāņogas dārzā

Stādīšana nav sarežģīta, taču ir jāievēro noteikumi un iepriekš jāapmēslo stādīšanas vieta.

Termiņi

Jāņogas stāda pavasarī un vasarā atkarībā no laika apstākļiem un dārznieka vēlmēm. Vislabāk stādīt saulainā, bezvēja dienā. Augsnes sagatavošana sākas augustā.

Vietnes izvēle un sagatavošana

Vietas izvēle neaizņems ilgu laiku, jo augu ir viegli audzēt. Vislabāk piemērota vieta ar daļēju ēnu. Augsnei jābūt pietiekami mitrai, izvairoties no purvainas vai skābas augsnes. Tāpat pārliecinieties, ka izvēlētā vieta neatrodas apgabalā ar augstu gruntsūdens līmeni.

Labākā vieta būtu vieta pie mājas sienas vai žoga.

Stādu sagatavošana un darba procedūra

Zemes gabalu pārrok, ravē un mēslo. Izveido sapuvušu kūtsmēslu, superfosfāta un kālija sulfāta maisījumu. Pēc tam izrok stādīšanas bedri. Atlasa divus gadus vecu stādu un pārbauda, ​​vai tam nav slimību vai bojājumu pazīmju.

Bedrei jābūt 50–60 centimetrus dziļai un 55–60 centimetru diametrā. Augsnes virskārtu sajauc ar diviem spaiņiem kūdras vai komposta un pievieno pelnus. Kā mēslojumu pievieno arī superfosfātu un kālija fosfātu. Pārkaisa ar auglīgu augsnes slāni un pievieno vienu līdz divus spaiņus ūdens. Pēc tam sākas stādīšana.

Jāņogu saknes izklāj un vēlreiz pārbauda, ​​vai nav bojājumu. Pēc tam saknes pārklāj ar augsni un viegli sablīvē. Laistīšanas laikā vairākas reizes veic laistīšanu. Jāņogu sakņu kakliņu iespiež augsnē 5–7 centimetru dziļumā. Pēc tam augsni mulčē ar kūdru.

Turpmāka jāņogu kopšana

Kopšana pirmos divus gadus pēc stādīšanas ir vienkārša. Krūmam nepieciešama laistīšana, augsnes atslābināšana un nezāļu izravēšana ap augu.

Laistīšanas režīms

Venēras šķirne ir izturīga pret sausumu, taču tai nepieciešama regulāra laistīšana. No tā ir atkarīga ražas kvalitāte un auga veselība. Jāņogas laista 3–5 reizes sezonā – jūnijā, jūlijā, septembrī un novembrī. Uz vienu krūmu izmanto divus līdz trīs spaiņus ūdens. Šis hibrīds ir ļoti mitrummīlīgs.

Augsnes atslābināšana un mulčēšana

Augsne ap augu tiek bieži kultivēta. Tiek izveidots gaisa slānis, lai novērstu ūdens stagnāciju. Augsne arī periodiski tiek mulčēta ar kūdru vai zāģu skaidām. Pāraugumi tiek nekavējoties noņemti.

Apaugļošanās

Mēslošana sākas, kad jāņogas sāk ražot augļus. Tas nodrošina, ka augs saņem vairāk vitamīnu un minerālvielu ogu augšanai. Pavasarī tiek izmantoti organiskie mēslojumi, piemēram, humuss un komposts. Pavasarī augsnei pievieno fosforu un kāliju. To dara pēc ziedēšanas beigām un vēlreiz rudenī pēc ražas novākšanas.

Atzarošana: formatīvā, sanitārā, atjaunojošā

Pēc stādīšanas veic pirmo apgriešanu. Zaru skaits tiek samazināts līdz 3-4. Tas tiek darīts, lai veidotu vainagu. Šis process turpinās visu jāņogu mūžu. Zaru apgriešanu veic, lai novērstu slimības. Lai gan šķirne ir izturīga, labāk ir novērst problēmu, nekā to risināt vēlāk. Apgrieztos zarus un lapas sadedzina. Arī 5-6 gadus vecus zarus apgriež, lai atbrīvotu vietu jaunākiem zariem.

Krūmu ieliešana un sacietēšana

Ziemas beigās, kā preventīvs pasākums, krūmus aplej ar verdošu ūdeni. Šis ir tautas līdzeklis pret slimībām un kalpo arī kā modināšanas duša jauniem augiem.

Sezonālas profilaktiskās ārstēšanas metodes

Miltrasa, rūsa un līdzīgas slimības uz Venēras ir reti sastopamas. Tomēr šķirne ir diezgan uzņēmīga pret septorijas lapu plankumiem, un dažreiz to var uzbrukt pumpuru ērces. Šīs slimības ir sastopamas arī citās šķirnēs.

To raksturīgās iezīmes ir gaišu plankumu parādīšanās ar sarkanīgu malu. Vēlāk skartās lapas pārklājas ar tumšiem plankumiem, kas pēc tam izžūst un nokrīt.

Ir nepieciešams nodrošināt, lai augsnē nekustētos mitrums, jo tā ir lieliska vide sēnīšu slimībām.

Kontroles metodes ietver lapu savlaicīgu noņemšanu un iznīcināšanu. Dārznieki sadedzina sausos zarus un apstrādā stumbru ar vara sulfāta vai vara oksihlorīda šķīdumu. Kā preventīvs pasākums Venēru četras reizes sezonā apsmidzina ar 1% Bordo maisījumu. Tas tiek darīts pirms ziedēšanas, pēc ziedēšanas un divas līdz trīs nedēļas pēc otrās apstrādes.

Jaunie pumpuri ir uzņēmīgi pret pumpuru ērcēm. Pazīmes ir pietūkuši pumpuri un mazu lapiņu parādīšanās uz dzinuma. Lai apkarotu ērces, izmantojiet vienkāršu metodi: stādiet sīpolus un ķiplokus jāņogu krūmu tuvumā. Ja tas nepalīdz, izgrieziet un sadedziniet skartos zarus. Ziedēšanas sākumā apsmidziniet ziedus ar ķiploku šķīdumu.

Kā apsegt stādījumus ziemai

Tā kā jāņogas ir izturīgas pret slimībām, tām nav nepieciešama papildu izolācija. Tomēr tās tiek apgrieztas rudenī un augsne ap augu tiek izrakta, lai to sagatavotu ziemai. Zari tiek sasieti ar virvi un nostiprināti līdz pavasarim.

Reprodukcijas metodes

Visbiežāk pavairošanu veic ar spraudeņiem (kokainiem, zaļiem), arkveida slāņošanu, kā arī sakņojot divus gadus vecus zarus no galvenā krūma.

Spraudeņi un slāņošana

Vienkāršākā pavairošanas metode ir noslāņošana. Tikai viena gada laikā jūs iegūsiet spēcīgus stādus ar labi attīstītu sakņu sistēmu. Šī procedūra tiek veikta pavasarī. Lai to izdarītu, izvēlieties divus gadus vecu zaru, kas aug leņķī krūma perifērijā un ko var viegli noliekt pret zemi.

Zem zara izrok 11–13 centimetrus dziļu bedri. Tad zaru saliec tā, lai tā vidējā daļa atrastos bedrē, bet augšdaļa 20–30 centimetru garumā izvirzītos ārpus tās. Nostiprini to ar āķi, piepildi bedri ar augsni un regulāri laisti visu vasaru. Tuvojoties rudenim, zars sāk sakņoties, un parādās 2–3 dzinumi. Rudens beigās iesakņojušos dzinumu nogriež un pārstādā.

Pavairošana ar noslāņošanu ir sarežģītāka. Nepieciešama siltumnīca vai karstā dobe.

Pavairojot no koksnainiem spraudeņiem, iegūst nedaudz vājākus stādus. Tomēr šī metode paver iespēju attīstīt jaunas šķirnes. Spraudeņus var stādīt pavasarī un rudenī. Tos ņem no dzinuma vidus, 9-10 mm biezumā. Spraudeņu abus galus iemērc izkausētā dārza darvā vai parafīnā. Tas neļauj augiem zaudēt mitrumu. Spraudeņus sasien saišķos pa šķirnēm. Tos ietin un uzglabā saldētavā vai aprakti sniegā. Stāda agrā pavasarī. Spraudeņa apakšējo galu nogriež. Stādiet 45 grādu leņķī.

Dalot krūmu

Šo metodi izmanto reti. Visbiežāk to izmanto ainavu veidošanas laikā. Jāņogu krūmus izrok un sadala sekcijās. Katrā sekcijā jābūt 2–3 zariem ar saknēm. Zarus saīsina par ¾ no to garuma. Pēc iestādīšanas augsnes slānim virs augšējām saknēm jābūt 5–7 centimetriem biezam. Krūmi īsā laikā izaudzē jaunus dzinumus.

Padomi un ieteikumi no pieredzējušiem dārzniekiem

Augs labi aug, ja nepieciešams mitrums, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tā laistīšanas grafikam. Venērai ir nepieciešama profilaktiska aprūpe, tāpēc neļaujiet tās izturībai jūs apmānīt. Stādīšanai vislabāk piemērota daļēja ēna. Jāņogām vislabāk der organiskais mēslojums. Lapu novērošana var daudz pastāstīt par auga veselību. Lapu malu dzeltēšana norāda uz kālija trūkumu. Regulāra ravēšana pozitīvi ietekmēs Venēras veselību.

Atsauksmes par šķirni

Irina Usika: "Pēc visiem rādītājiem šī šķirne man ir kļuvusi par labāko. Mums ir biežas laika apstākļu izmaiņas, bet Venerai tā nav problēma. Augļi ir ļoti saldi. Katru gadu gatavojam ievārījumu un konservus. Krūmu ir viegli kopt."

Sergejs Vasiļjevs: "Manā dārzā aug četri šīs šķirnes krūmi. Augu ir viegli audzēt. Ogas ir lielas un saldas. Rūpes par tām ir prieks."