Versaļas balto jāņogu šķirnes apraksts un īpašības, stādīšana un kopšana

Versaļas ogas baltās jāņogas saskaņā ar aprakstu Šķirnes īpašības ir līdzīgas citu radniecīgu augu īpašībām. Tomēr šķirne, kuras izcelsme ir Francijā, izceļas ar augstāku ražu un garšu. Dārznieki šo kultūru pazīst jau vairāk nekā 100 gadus. Šajā laikā amatieru dārznieki ir paši pārliecinājušies par šīs šķirnes priekšrocībām, ko var audzēt visā Krievijā, tostarp Urālos un Sibīrijā.

Versaļas balto jāņogu selekcijas vēsture

Šīs šķirnes attīstības vēsture aizsākās 19. gadsimta beigās. Tehniski tā ir baltaugļu sarkano jāņogu šķirne. Franču agronomu izstrādātā šķirne pakāpeniski ieguva popularitāti visā pasaulē. Tās galvenās priekšrocības ir lielie augļi, augstā ražība un zemā kopšanas nepieciešamība. Kopš 1959. gada šī jāņogu šķirne ir iekļauta Krievijas selekcijas sasniegumu reģistrā. To ieteicams izmantot centrālajos un ziemeļrietumu reģionos, Volgas reģionā un Urālos.

Kultūras apraksts un raksturojums

Krūmam ir jāņogām raksturīgas lapas: spilgti zaļas, piecskaina, ar skaidri izteiktu kātiņu un centrālo daiviņu. No viena krūma var iegūt līdz 3 kilogramiem nogatavojušos, piendzeltenu ogu. Šai jāņogu šķirnei ir ierobežota salizturība, un tā ir uzņēmīga pret antraknozi un dārza kaitēkļiem. Ziedkopas ir vidēja lieluma, ķekariem ir iegareni kātiņi, un tie ir pubertātes formas.

Krūmi un lapas

Versaļas jāņogas aug stāvus, nedaudz izplestos krūmos ar elastīgiem stublājiem. Tās parasti reti pārsniedz 1,5 metrus augstumā. Lapas ir klasiskas jāņogu lapas, apakšpusē pubertātes formas. Pamatne ir noapaļota, un zobainie zobi ir īsi un neasi.

Ogas un to turpmākā pārdošana

Augļi ir pilnīgi noapaļoti. Jāņogas ir līdz 10 milimetriem diametrā un vidēji sver apmēram 1 gramu. Miziņa ir maiga un stingra, bet garšai praktiski nejūtama. Augļi ir krēmīgā krāsā, dažreiz ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu. Ogas iekšpusē ir sulīga, saldskāba mīkstums. Katra jāņoga satur:

• cukurs - līdz 8%;
• skābes – ne vairāk kā 2,3%;
• sausnas saturs – līdz 18%.

Jāņogas ir lielisks vitamīnu un minerālvielu, tostarp askorbīnskābes, avots. Tās iecienījuši gan pieaugušie, gan bērni. Ogas izmanto augļu dzērienu pagatavošanai, kas ir neaizstājami vasaras karstumā, kā arī ievārījumiem.

Imunitāte pret slimībām

Diemžēl šī šķirne nav 100% izturīga pret slimībām (antracnozi, miltrasu un krūzes rūsu), taču, ievērojot profilaktiskus pasākumus, tā tās var labi izturēt. Augsts mitrums veicina arī sēnīšu un puves attīstību.

Izturība pret zem nulles temperatūru

Šīs šķirnes jāņogu krūmi ir vidēji jutīgi pret aukstumu, tāpēc tie ir piemēroti plašai audzēšanai. Ja krūmi ir rūpīgi sagatavoti un pārklāti ziemai, tie viegli izturēs bargos Urālu salnas.

Šķirnes priekšrocības un trūkumi

Jāņogas pamatoti tiek uzskatītas par barības vielu dārgumu krātuvi, īstu vitamīnu kokteili bērniem un pieaugušajiem. Šī šķirne harmoniski apvieno tās priekšrocības ar mērenu skaitu trūkumu.

Šķirnei ‘Versailles’ piemīt izturība pret miltrasu un tā dod pienācīgu ražu. Jāņogu krūmi ir pašauglīgi un pašapputes. Ogas ilgi saglabājas pie vīnogulājiem, palīdzot saglabāt ražu.

Ir arī daži trūkumi. Šķirnei ir tendence izplatīties un tā ir uzņēmīga pret antracnozi.

Nosēšanās

Šīs jāņogu šķirnes stādīšanai ir jāievēro noteikti noteikumi, lai nodrošinātu, ka krūmi iesakņojas un sāk nest augļus. Rūpes ir jāveic nekavējoties, tostarp jālaista, mēslojiet, pēc tam pirms ziemas jāapgriež un jāpārklāj.

Stādīšanas darbību laiks

Versaļas jāņogas stāda divas reizes gadā – pavasarī vai rudenī. Pirmajā gadījumā tas ir periods pirms pumpuru aktīvas atvēršanās, bet otrajā – septembrī-oktobrī. Šī izvēle nodrošinās jāņogu krūmu ātru pielāgošanos vietai.

Vietas izvēle un stādīšanas bedres sagatavošana

Jāņogām nepieciešama pilna saule; ēna ir kaitīga. Ja tas netiek ievērots, nākamajā ražā ogas būs skābas. Vietai jābūt bez caurvēja. Versaļas šķirnei nepatīk purvainas vietas un vietas gruntsūdeņu tuvumā. Priekšroka dodama vieglai, caurlaidīgai augsnei (mālsmilts, smilšmāls) ar nedaudz skābu ķīmisko reakciju.

Jāņogu krūmu bedre tiek sagatavota 14 dienas pirms stādīšanas. Tiek noņemtas nezāles un gruveši, un tiek pievienots mēslojums (humuss, superfosfāts, koksnes pelni).

Stādu stādīšanas shēmas un noteikumi

Stādam vajadzētu būt līdz piecām kokainām saknēm 15–20 centimetru garumā. Saknes tiek pārbaudītas īpaši rūpīgi, jo tās nosaka krūma augšanu. Blakus esošos augus atdala vismaz 1 metrs, un rindu atstatums ir līdz 1,5 metriem.

Sakņu kaklam jābūt virs zemes, aptuveni 10 centimetru attālumā. Ievietojot stādu bedrē, uzmanīgi iztaisnojiet saknes, pēc tam pārklājiet ar augsni un viegli sablīvējiet.

Nepieciešamā aprūpe

Minimālā kopšana ietver apgriešanu, laistīšanu, mēslošanu un kaitēkļu apkarošanu. Tas nodrošinās normālu augļu ražošanu, palielinātu izturību pret kaitēkļiem un spēcīgāku augšanu.

Laistīšana

Stādot stādam nepieciešami 1–2 spaiņi ūdens. Pēc tam atcerieties vienu vienkāršu noteikumu: krūms ir regulāri jālaista, taču jāizvairās no augsnes pārmirkšanas. Jāņogu krūmu vislabāk laistīt no rīta un vakarā, ielejot spaini ūdens sakņu zonā. Atkārtojiet šo procedūru trīs reizes nedēļā.

Mēslojums

Trešajā augšanas gadā krūmam nepieciešami "vitamīni" — urīnviela, vistas mēsli, gatavi vai mājās gatavoti maisījumi. Piemēram, kālija permanganāts ar borskābi un vara sulfātu. Mēslošana tiek veikta, kad saules stari nav tik spēcīgi, mierīgā laikā.

Atzarošana un vainaga veidošana

Kad krūma skeletu veido 6–7 zari (pēc viena gada), veic apgriešanu. Tiek atstāta tieši puse, spēcīgākie, bet pārējie tiek noņemti ar dārza šķērēm. Tas tiek darīts katru gadu. Jāizņem slimi, bojāti un nokaltuši zari. Tiek noņemti arī dzinumi, kas izraisa krūma aizaugšanu. Vainags tiek veidots tā, lai uzsvērtu taisnu, augļus nesošu zaru dominanci.

Patvērums ziemai

Tiklīdz krūms nomet lapas, slimos un vecos zarus apgriež līdz zemei, bet viengadīgos dzinumus - par trešdaļu no to garuma. Stipru salnu laikā ieteicams zarus noliekt līdz zemei ​​un pārklāt ar vairogiem vai šīfera gabaliem.

Slimības un kaitēkļi: aizsardzība un ārstēšana

Antracnozi var apstrādāt ar Bordo maisījumu un koloidālā sēra šķīdumu. Miltrasu var apstrādāt ar Fitosporīnu. Kausveida rūsa ir izturīga pret Ziram, Captan un Bordo maisījumu.

Jāņogas ir uzņēmīgas pret kaitēkļiem, piemēram, laputīm, kodēm un zāģlapsīm. Bojātās daļas noņem un sadedzina, un augu apsmidzina ar malationu vai sīpolu mizu uzlējumu.

Reprodukcijas metodes

Jāņogas ir viegli pavairot zemes gabalā - izmantojot spraudeņus, slāņošanu vai krūma dalīšanu.

Spraudeņi

Jāņogu spraudeņus izvēlas no sēklām vai sagatavo no jāņogu krūmiem. Katram stublājam jābūt līdz 7 pumpuriem (vismaz 5). Tos stāda 45 grādu leņķī.

Slāņi

Pavasarī ap krūmu izveido rievas, kurās ievieto atlasītos dzinumus. Pēc tam tos pārklāj ar augsni un piespiež. Laika gaitā zars iesakņojas un to var atdalīt no mātes krūma.

Krūma dalīšana

Šī metode prasa precizitāti. Uzmanīgi noņemiet jāņogas un sadaliet tās vajadzīgajā gabalu skaitā, atstājot 2-3 zarus ar saknēm.

Dārznieku viedokļi par šķirni

Dārznieki augstu vērtē Versaļas baltās jāņogas par to gardajām, bagātīgi ražīgajām ogām. Tās izmanto augļu dzērienu, kompotu un ziemas ievārījumu pagatavošanai. Augļi ilgi nenobirst. Augs ir vidēji izturīgs pret slimībām un aukstumu, padarot to par ideālu izvēli dārzam.