Kāpēc upenes izžūst un ko ar tām darīt

Daudzi dārznieki brīnās, kāpēc upeņu lapas izžūst un ko darīt. Eksperti iesaka vispirms noteikt problēmas cēloni. Sausas lapas vai dzinumi var būt nepareizas kopšanas, slimību vai kaitēkļu invāzijas rezultāts. Lai cīnītos pret šo problēmu, ir svarīgi regulāri laistīt augu, pareizi lietot mēslojumu un veikt kaitēkļu apkarošanu.

Galvenie upeņu un sarkano jāņogu izžūšanas iemesli

Ir daudz iemeslu, kāpēc jāņogu krūmi iet bojā. Ja krūms iet bojā, ir svarīgi rīkoties nekavējoties.

Nevēlami klimatiskie apstākļi

Ja jūsu jāņogu krūmi ir izkaltuši, jūs varētu domāt, ka vainojami klimata faktori. Augs bieži cieš karstā un sausā laikā, īpaši uzņēmīgi ir jauni krūmi. Ja augam nepieciešams ilgs laiks, lai nostiprinātos, palieliniet ūdens daudzumu.

Laistiet augu vakarā, kad noriet saule. Izvairieties no ūdens lietošanas no akas vai urbuma. Šķidrums ir pārāk auksts un kaitēs auga saknēm. Vislabāk ir ļaut ūdenim stāvēt saulē, lai tas sasildītos.

Augu ieteicams bagātīgi laistīt. Zem krūma jāielej vismaz 1,5 spaiņi ūdens. Tas ir īpaši svarīgi nogatavošanās periodā.

Jāņogas var izžūt arī pārmērīga nokrišņu dēļ. Šādā gadījumā ieteicams zem krūma pievienot augsni. Ieteicams izveidot drenāžas grāvjus vismaz 60 centimetru platumā ap augu. Tas palīdzēs novērst ūdens stagnāciju jāņogu tuvumā.

Mitruma trūkums

Jūlijs un augusts var būt ārkārtīgi karsts. Nav pārsteigums, ka šādā situācijā jāņogas izžūst. Tāpēc augam nepieciešama bagātīga laistīšana. Ieteicams to laistīt vakarā, izmantojot nostādinātu ūdeni.

Slimības

Biežs problēmu cēlonis ir dažādu slimību attīstība, kas izraisa auga lapu izžūšanu.

Tuberkuloze

Ja jāņogu krūms ir izkaltis, var būt aizdomas par infekcijas slimību. Upenes visbiežāk skar tuberkuloze. Slimība parasti attīstās ziedēšanas periodā. Lapu apakšpuse pārklājas ar sarkaniem pumpām. Līdz augustam visas jāņogas nokalst.

Patoloģiskais process sākas zaru augšdaļās, kur tie pārklājas ar tumšiem pumpiņām. Pakāpeniski tiek skarts viss koks. Šajā gadījumā jānoņem sausie un inficētie zari. Pēc ražas novākšanas krūms jāapstrādā ar tādiem līdzekļiem kā Homecin vai Topsin M. Var lietot arī Captanol.

Antraknoze

Šī slimība parasti parādās vasaras vidū. To var atpazīt pēc 1 milimetra lieliem plankumiem. Tos raksturo sarkanbrūna nokrāsa. Ja plankumus neārstē, tie palielinās un skar visu lapu. Tā rezultātā lapa novīst, izžūst un iet bojā.

Slimību izraisa sēnītes. Tās dzīvo nokritušās lapās un var pārziemot. Pēc tam infekcija izplatās uz koksni. Tāpēc pavasarī vislabāk ir noņemt lapas un apstrādāt krūmu ar fungicīdiem. Pretējā gadījumā ogu raža ievērojami samazināsies.

Kolonnveida rūsa

Šī slimība izraisa mazu oranžu plankumu parādīšanos uz lapām. Jāņogas var inficēt skujkoki. Šādā situācijā nepieciešama tūlītēja rīcība. Lai to izdarītu, krūmus apstrādājiet ar Fitosporīnu.

Ja viela ir neefektīva, var izmantot Bordo maisījumu 1% koncentrācijā. Kultūra jāapstrādā 4 dienas. Pēc tam ieteicams ievērot 10 dienu pārtraukumu un atkārtot apstrādi.

Kukaiņu kaitēkļi

Kaitēkļi bieži bojā augu lapas un zarus. Šādā situācijā krūms var pilnībā izžūt. Ir svarīgi kaitēkļus identificēt agri, pirms augs iet bojā.

Jāņtārpiņš

Šos kukaiņus ir visvieglāk pamanīt. Tie bojā lapas un pārklāj ogas blīvā tīklā. Ja rūpīgi aplūkosiet krūmu, redzēsiet gaiši zaļus kāpurus. Tie inficē bagātīgi ziedošus krūmus.

Īpaši līdzekļi, piemēram, Iskra M un Actellic, var palīdzēt glābt augus. Var izmantot arī Fufanon.

Pirms ziedēšanas apsmidziniet krūmu. Rudenī ieteicams augus rūpīgi apaugļot. Tas neļauj kāpuriem nokļūt jāņogās.

Stikla kaste

Šis ir bīstams kaitēklis, kas uzbrūk jāņogu krūmiem. To var atpazīt pēc vīstošām lapām. Ogas krīt no krūma, un lapas kļūst mazākas. Stikla tārps sāk inficēt jāņogu krūmus no zaru apakšpuses. Jo vecāks augs, jo lielāks inficēšanās risks.

Ja tiek atrasti bojāti zari, tie jānogriež un jāsadedzina. Regulāri jāatbrīvo augsne ap krūmu, pievienojot tabakas putekļus vai melnos piparus. Sausās sinepes tiek uzskatītas arī par efektīvu līdzekli.

Zirnekļa ērce

Šis kaitēklis negatīvi ietekmē auga lapas, kas pārklājas ar baltiem plankumiem.

Pēc kāda laika skartās teritorijas palielinās, un lapas izžūst. Pēc tam cieš arī auga zari.

Zirnekļa ērces izraisa dažādu slimību izplatīšanos, kas var izraisīt auga pilnīgu nāvi. Šo kaitēkļu apkarošanā var palīdzēt īpaši kaitēkļu apkarošanas līdzekļi, piemēram, Karbofos un Fosfamīds.

Nieru ērce

Šis kukainis var izraisīt arī augu bojāeju. Kaitēkļa galvenais apdraudējums ir augu pumpuru iznīcināšana. Līdz ar to ievērojami samazinās raža.

Augļi nogatavojas slikti un tiem ir skāba garša. Lapas ir mazākas nekā veselajām, un kātiņi kļūst garāki.

Laputis un skudras

Šie kukaiņi bieži bojā jāņogu krūmus. Lai identificētu parazītus, rūpīgi pārbaudiet augsni ap krūmu. Ja tuvumā ir skudru pūznis, izmantojiet lāpstu, lai to pārvietotu uz citu vietu.

Šajā gadījumā ieteicams augsni piepildīt ar ūdeni, lai aizbaidītu kaitēkļus.

Augs jāapstrādā ar pelnu šķīdumu. Lai to pagatavotu, izmantojiet vienu tasi šķīduma uz vienu spaini ūdens. Noderīgs ir arī ziepjūdens šķīdums, kuram jāpievieno sinepju pulveris.

Citi iemesli

Krūma izžūšanu var izraisīt dažādi faktori:

1. Nepareiza minerālmēslu lietošana. Dažu elementu trūkums vai pārpalikums izraisa lapu dzeltēšanu un sausumu.
2. Reta laistīšana. Ja ūdens ir nepietiekams, jaunās saknes iet bojā. Līdz ar to augs nesaņem pietiekami daudz barības vielu, kā rezultātā lapas dzeltē un novīst. Pēc kāda laika tās sāk nokrist.
3. Pārmērīgs mitrums. Pārmērīga augsnes laistīšana izraisa mazu sakņu puvi. Augs nesaņem pietiekami daudz barības vielu, kā rezultātā lapas kļūst dzeltenas un nokrīt.
4. Septoria lapu plankumu attīstība. Šī slimība izraisa brūnu plankumu parādīšanos uz auga. Slimībai progresējot, plankumi kļūst gaišāki un tiem ir brūna apmale. Smagi skartas jāņogu lapas priekšlaicīgi nokrīt. Slimību izraisa sēnīšu sporas, kas pārziemo nokritušās lapās. Slimība skar ne tikai lapas, bet arī augļus.
5. Vēnu mozaīka. Šī vīrusu infekcija sāk izpausties pēc lapu parādīšanās. Tā bojā lapu vēnas. Slimību pavada dzeltenu zīmējumu parādīšanās uz jāņogu lapām. Pēc kāda laika lapas nokalst un nokrīt.

Profilakses noteikumi

Lai nebojātu jāņogu krūmu, tam nepieciešama pienācīga kopšana. Vispirms izvēlieties krūmam piemērotu vietu. Vislabāk to stādīt tālāk no skujkokiem.

Turklāt ieteicams izvairīties no stāvošas augsnes. Karstā un sausā laikā krūmiem nepieciešama bagātīga laistīšana. Ir svarīgi paturēt prātā, ka kritušās lapās var pārziemot kaitīgi kukaiņi un sēnīšu sporas. Tāpēc ieteicams tās nekavējoties noņemt no vietas un sadedzināt.

Lai aizsargātu kultūraugu no kaitīgiem kukaiņiem, ir svarīgi savlaicīgi apstrādāt krūmus ar specializētiem insekticīdiem. Fungicīdus izmanto, lai novērstu augu bojājumus no dažādām slimībām.

Ir svarīgi arī pareizi mēslot augus. Slāpeklis tiek lietots agrā pavasarī. Vislabāk ir lietot urīnvielu šķidrā veidā. Vasarā jāņogām nepieciešams organiskais mēslojums.Šim nolūkam deviņvīru spēku var sajaukt ar ūdeni proporcijā 1:10. Rudenī augam nepieciešams maisījums, kas balstīts uz kompostu, kālija sulfātu un superfosfātu.

Jāņogas var izžūt dažādu faktoru dēļ. Problēmas rodas nepareizas auga kopšanas dēļ. Problēmas var radīt arī bīstamu slimību attīstība un kaitīgu kukaiņu savairošanās uz kultūraugiem.

Lai tiktu galā ar problēmu, ir jānodrošina jāņogām pienācīga aprūpe un jāveic augu profilaktiska apstrāde.