Sarkanās jāņogas šķirnes Rovada apraksts, stādīšana un kopšana

Sarkano jāņogu šķirne Rovada izceļas ar savu labo Tas ir ražīgs un ar lielisku garšu. Šo kultūru ir viegli audzēt, un tā ir izturīga pret daudzām slimībām. Lai veiksmīgi kultivētu, krūmus regulāri jālaista, jāapgriež un jāapmēslo. Reģionos ar skarbu klimatu ir svarīgi nodrošināt pareizu sagatavošanu ziemai.

Sarkano jāņogu selekcijas vēsture

Šo šķirni 1980. gadā izstrādāja Lauksaimniecības selekcijas institūta darbinieki nelielā Nīderlandes pilsētā Vageningenā. Tā tika izveidota, krustojot Heinemann Rote Spätlese un Faiz Prolific.

Audzēšanas platības

Šī jāņogu šķirne nav piemērota audzēšanai apgabalos ar skarbu kontinentālu klimatu. Šim klimatam raksturīga intensīva vasaras karstuma un ļoti aukstu ziemu temperatūra. Tāpēc to nevajadzētu stādīt Urālos, Ukrainas ziemeļaustrumos vai Krievijas ziemeļrietumos.

Galvenās priekšrocības un trūkumi

Galvenās auga priekšrocības ir šādas:

• augsta raža – no 1 krūma var iegūt 14 kilogramus augļu;
• garšīgas lielas ogas – to svars sasniedz 1,5 gramus;
• augsta izturība pret slimībām un kaitēkļiem;
• salizturība – jāņogas var izturēt temperatūru līdz -34 grādiem;
• izturība pret īslaicīgu sausumu un spilgtu saules gaismu.

Vienīgais šīs kultūras trūkums ir tās sliktā izturība pret ilgstošu karstumu. Tāpēc šķirne netiek audzēta Krievijas dienvidu reģionos, Volgas reģionā un citos reģionos ar šādu klimatu.

Ogu sastāvs

Augļi satur daudz vērtīgu elementu, tostarp B, P, A, E un C vitamīnus. Ogas satur arī kumarīnus un pektīnus. Šīs šķirnes jāņogas satur arī mikro- un makroelementus, tostarp magniju, fosforu, dzelzi, selēnu un jodu.

Augļu garša un ārstnieciskās īpašības

Augļiem ir raksturīga saldskāba garša. Tiem piemīt terapeitiska iedarbība uz organismu. Lietojot ogas uzturā, var sasniegt šādus rezultātus:

• normalizēt holesterīna līmeni, samazināt asins recēšanu, stiprināt asinsvadu sieniņas;
• pazemina paaugstinātu temperatūru, mazina iekaisumu;
• panākt izteiktu antioksidanta efektu, neitralizēt brīvo radikāļu darbību;
• uzlabot zarnu peristaltiku un normalizēt gremošanu;
• izvadīt no organisma lieko šķidrumu;
• attīrīt organismu no urīnskābes sāļiem;
• nomāc histamīna un serotonīna sintēzi;
• uzlabot hematopoēzi, samazināt cukura līmeni;
• attīrīt un savelk ādu, stiprināt matus;
• stimulēt vielmaiņu.

Pieteikums

Ogas var izmantot sulu, ievārījumu, želeju, kompotu un želeju pagatavošanai. Jāņogas izmanto arī mērcēs.

Lapas, zarus un pumpurus izmanto tējas, novārījumu un ievārījumu pagatavošanai.

Botāniskā informācija un šķirnes īpašības

Šai sarkano jāņogu šķirnei ir noteiktas īpašības, kas jāņem vērā pirms stādīšanas.

Krūms un sakņu sistēma

Krūmi ir vidēji 1,75 metrus augsti. Šis augstums parasti tiek sasniegts piecus gadus pēc iestādīšanas. Augs mēdz kļūt blīvs. Tam ir izplesta sakņu sistēma bez mietsaknes. Pamatdzinumi parādās 4–5 gadu vecumā un sasniedz 0,5–1 metru augstumu.

Lapu asmeņi

Lapas ir lielas un ar 5 daivām. Tām raksturīga iegarena forma. Lapojums ir tumši zaļš un ar grumbuļainu tekstūru. Apakšpuse ir pūkaina.

Ziedēšana un apputeksnēšana

Ziedu ķekari ir gari un blīvi, tos rotā 10–16 zvanveida ziedi. Ziedlapām ir dzeltenzaļa nokrāsa. Ziedi parādās vēlu un ir ļoti pašapputes.

Augļu nogatavošanās laiks un raža

Ražu var novākt no jūnija vidus līdz jūlija vidum. Precīzs laiks ir atkarīgs no klimata. Vidēji krūmi nes augļus 1,5 mēnešus.

Šī šķirne tiek uzskatīta par augstražīgu. Pienācīgi kopjot, viens krūms var dot 7–10 kilogramus augļu. Šī raža saglabājas 20 gadus.

Izturība pret zem nulles temperatūru un sausumu

Augs var izturēt temperatūru līdz -34 grādiem pēc Celsija un ir sausumizturīgs.

Imunitāte pret slimībām un kaitēkļiem

Sēnīšu infekcijas rada īpašus draudus kultūrai. Tā ir arī uzņēmīga pret kaitēkļu uzbrukumiem.

Septorija vai balts plankums

Šī ir parazitāra sēnīšu infekcija, kas izraisa plankumu parādīšanos uz lapām. Šie plankumi pakāpeniski palielinās, galu galā izraisot lapotnes nokrišanu. Nitrafēns palīdz novērst slimības progresēšanu. Bordo maisījumu var lietot pirms ziedēšanas.

Antraknoze

Šī ir visbīstamākā problēma. Sēnīšu infekcija izraisa lapu krišanu un puvi. Lai novērstu slimību, ir svarīgi nekavējoties lietot Bordo maisījuma šķīdumu.

Jāņogu siltumnīca

Kāpuri bojā pumpurus un dzinumus, kā rezultātā kultūraugi novīst. Skartās daļas nekavējoties jānogriež un jāsadedzina. Kā preventīvs pasākums divas nedēļas pēc ziedēšanas kultūraugu apstrādā ar malationa (Karbofosa) šķīdumu.

Žults laputis

Kukaiņi barojas ar jāņogu lapām. Tās rada īpašus draudus vasaras sākumā. Nitrafēna šķīdums palīdz kontrolēt laputis.

Kā stādīt sarkanās jāņogas dārzā

Lai sasniegtu labus rezultātus un iegūtu bagātīgu ražu, ir nepieciešams pareizi veikt stādīšanas darbus.

Termiņi

Krūmus ieteicams stādīt vasaras beigās vai rudens sākumā. Tomēr daudzi dārznieki sāk stādīt jau pavasara pirmajā pusē.

Nepieciešamais augsnes sastāvs

Sarkanajām jāņogām nepieciešama auglīga melna augsne, smilšmāls vai mālaina augsne. Augsnei jābūt ar neitrālu pH līmeni.

Vietnes izvēle un sagatavošana

Jāņogas jāstāda zemes gabala dienvidu pusē. Vietai jābūt labi apgaismotai un aizsargātai no spēcīgiem vējiem. Pirms stādīšanas jāizrauj nezāles un jāatbrīvo augsne.

Ieteicams bedri sagatavot 2–3 nedēļas pirms stādīšanas. Tās platumam jābūt 50 centimetriem, diametram 60 centimetriem un dziļumam 40 centimetriem. Ja gruntsūdens līmenis ir augsts, krūmus stādiet uz paaugstinātas dobes.

Nodrošiniet labu drenāžu bedrē. Ja nepieciešams, ieteicams izmantot skābes neitralizatorus.

Attālums starp krūmiem

Attālumam starp krūmiem jābūt 1,5 metriem. Platumam starp rindām jābūt 2,5–3 metriem.

Stādu sagatavošana un darba procedūra

Stādam jāatbilst šādiem kritērijiem:

• ir elastīga un sazarota augšdaļa;
• ir sulīgas saknes bez plankumiem vai puves pazīmēm;
• mizai nevajadzētu lobīties vai būt plaisām;
• būt 1–2 gadus vecam.

Stādot augu ieteicams novietot 45 grādu leņķī. Sakņu kakls jāstāda 5–7 centimetru dziļumā.

Turpmāka jāņogu kopšana

Lai nodrošinātu auga normālu attīstību, ieteicams tam nodrošināt augstas kvalitātes aprūpi. Šai aprūpei jābūt visaptverošai.

Laistīšanas režīms

Augsnes mitrums ir atkarīgs no temperatūras. Vislabāk augu laistīt no rīta vai vakarā. Pavasarī augsne jāsamitrina ik pēc 7 dienām. Katram augam jāpievieno 10 litri ūdens. Vasarā laistīšanas biežums ir atkarīgs no temperatūras. Pēdējo reizi augs jālaista rudenī.

Augsnes atslābināšana un mulčēšana

Neatkarīgi no temperatūras, dobe ir jāapmulčē. Izmantojiet agrošķiedru vai zāģu skaidas. Tas palīdz samazināt laistīšanas biežumu. Svarīga ir arī augsnes irdināšana, jo tā nodrošina skābekli saknēm.

Apaugļošanās

Organiskos un minerālmēslus lieto pirms stādīšanas. Tos lieto ziedēšanas un augļu veidošanās laikā. Vislabāk tos lietot ik pēc diviem gadiem. Pavasarī slāpekli saturošas vielas jālieto kombinācijā ar organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Vasarā lieto lapotnes izsmidzināšanu, bet rudenī lieto kālija un fosfora mēslošanas līdzekļus.

Atzarošana: formatīvā, sanitārā, atjaunojošā

Šķirnei nepieciešami šādi atzarošanas veidi:

1. Formatīvā apgriešana tiek veikta rudenī, sākot ar trešo augšanas gadu. Ir svarīgi atstāt 5–6 spēcīgus dzinumus. Jaunajiem dzinumiem atstāj 5–7 pumpurus.
2. Sanitārā atzarošana tiek veikta pavasarī. Tas ietver sala bojātu dzinumu, nolauztu zaru un uz iekšu augošu zaru noņemšanu.
3. Atjaunošana ietver resnāko zaru noņemšanu un to apgriešanu līdz saknei. Šī procedūra ir obligāta 8. vai 9. dzīves gadā.

Krūmu ieliešana un sacietēšana

Pavasarī, pirms pumpuru atvēršanās, jāņogu krūmus pārlej ar verdošu ūdeni. Tas palīdzēs iznīcināt kaitīgos kukaiņus, kas pārziemojuši mizā un augsnē, un nocietinās augus.

Sezonālas profilaktiskās ārstēšanas metodes

Augs var būt uzņēmīgs pret sēnīšu infekcijām un kaitēkļu uzbrukumiem. Kā preventīvs pasākums krūmus apstrādājiet ar Bordo maisījumu.

Kā apsegt stādījumus ziemai

Lai sagatavotu kultūraugu ziemai reģionos, kur temperatūra nokrītas zem -35 grādiem pēc Celsija, izrok 10 centimetrus dziļas tranšejas, ievieto tajās zarus un pārklāj tās ar augsni. Pēc tam pārklāj ar minerālvates izolāciju.

 

Reprodukcijas metodes

Jāņogas pavairo ar spraudeņiem, nostādīšanu vai dalīšanu. Spraudeņus ņem rudenī, trīs gadus pēc auga izdīgšanas. Nostādināšanai jāierok spēcīgi zari. Krūms sāk attīstīties patstāvīgi pēc tam, kad nostādīšana ir pārvietota uz pastāvīgo vietu.

Padomi un ieteikumi no pieredzējušiem dārzniekiem

Lai veiksmīgi audzētu jāņogas, jums jāievēro šie ieteikumi:

• pareizi veikt stādīšanas darbus;
• laistīt kultūraugu laikā;
• veikt apgriešanu;
• uzklāt mēslošanas līdzekļus;
• apstrādāt krūmus pret slimībām un kaitēkļiem.

Atsauksmes par šķirni

Daudzas atsauksmes apstiprina kultūras popularitāti:

1. Anna: "Es jau vairākus gadus audzēju Rovada jāņogas. Tās dod lielus, sulīgus augļus ar manāmu skābumu. No viena krūma es novācu līdz 3 kilogramiem augļu."
2. Aleksandrs: "Man šī šķirne ļoti patīk. Tā ražo lielus ķekarus un gardus augļus. Varu teikt, ka 'Rovada' ir daudzpusīga un viegli kopjama."

Rovada sarkanā jāņoga ir ļoti ražīga un dod lielus, garšīgus augļus. Lai veiksmīgi audzētu, ir nepieciešama pareiza stādīšana un pienācīga kopšana.