Hinnonmaki ērkšķogu apraksts, šķirnes, stādīšana un kopšana

Ērkšķogu šķirne ‘Hinnonmaki’ vēl nav ieguvusi plašu popularitāti dārznieku, lauksaimnieku un dārzeņu audzētāju vidū, taču tā pastāvīgi virzās uz šo mērķi. Šī jaunā augļu šķirne lepojas ar augstu ražu, izcilu ogu garšu un daudzveidīgu šķirņu klāstu.

Atlases vēsture

Ogu šķirni “Hinnonmäki” 20. gs. astoņdesmitajos gados izstrādāja somu selekcionāri. Zinātnieku mērķis bija radīt principiāli jaunu, salizturīgu un ražīgu ērkšķogu šķirni. Šim auglim piemīt arī dabiska imunitāte pret lielāko daļu slimību un sausuma tolerance.

Taču selekcionāri pie tā neapstājās un, pamatojoties uz Hinnonmaki šķirni, izveidoja augļu krūmus ar daudzkrāsainām ogām.

Apraksts un raksturojums

Ērkšķogu šķirnei “Hinnonmaki” raksturīgs kompakts, apaļš krūms ar daudziem, plāniem, spēcīgiem dzinumiem, kas klāti ar asiem ērkšķiem. Maksimālais auga augstums ir līdz 1,5 m.

Lapas ir vidēja lieluma un piesātināti zaļā nokrāsā. Ziedēšanas laikā parādās ķekarveida ziedkopas, kas veido ogas.

Svarīgi! Hinnonmaki ērkšķogu ir viegli kopt, tā aug ātri un ir izturīga pret dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Priekšlaicīga brieduma

Ogu krūmi sāk nest augļus otrajā gadā pēc iestādīšanas atklātā zemē. Maksimālā raža ir starp trešo un piekto augšanas gadu. Tieši šajā periodā augļu raža dod vislielāko ražu.

Nogatavošanās periods

Ogu nogatavošanās laiks ir tieši atkarīgs no audzēšanas reģiona klimata un šķirnes. Dienvidu platuma grādos ērkšķogas nogatavojas jūlija pirmajā pusē; mērenā klimatā augļi ir gatavi patēriņam jūlija beigās; ziemeļu reģionos nogatavošanās aizkavējas līdz augustam.

Produktivitāte

Selekcionāri, kas izstrādāja Hinnonmaki ērkšķogu, reklamēja šo šķirni kā augstražīgu, un tā ir taisnība. Pareizi un savlaicīgi kopjot, katrs krūms dod līdz 7 kg lielu, sulīgu ogu. Augļi nogatavojas lieli, un to krāsa atšķiras atkarībā no šķirnes, taču tiem visiem ir sulīga, salda mīkstums un blīva, plāna miziņa.

Svarīgi! Savlaicīga augļu novākšana novērsīs masveida ogu krišanu no krūmiem.

Pašauglība

Hinnonmaki ērkšķoga ir pašapputes oga, un tai nav nepieciešamas blakus esošās dažādu šķirņu šķirnes, lai tā nestu augļus. Tomēr, kā pierāda dārznieki un lauksaimnieki visā pasaulē, dažādu šīs ogu kultūras šķirņu stādīšana ievērojami palielina ražu.

Imunitāte

Ogu krūmiem ir spēcīga imunitāte pret miltrasu un dažiem kaitēkļiem. Ja netiek ievēroti lauksaimniecības noteikumi, kultūra ir uzņēmīga pret sēnīšu un vīrusu slimībām.

Sausuma izturība

Sausuma izturība nav šīs ērkšķogu šķirnes galvenā īpašība. Augs ir jālaista; sausuma laikā raža samazinās un ogu garša pasliktinās. Turklāt ilgstoša mitruma trūkuma gadījumā ogas kļūst mazākas, izžūst un nokrīt no krūma.

Ziemas izturība

Hinnonmaki ērkšķoga ir ļoti izturīga pret salu un temperatūras svārstībām. Šis ogu krūms viegli pārziemo līdz -30°C (-22°F) un tam nekaitē pavasara salnas. Ekstrēmā aukstumā augļu kokam nepieciešama papildu izolācija.

Pārvadājamība

Ērkšķogas nogatavojas ar plānu, bet blīvu mizu, kas ļauj ražu ilgstoši uzglabāt un transportēt lielos attālumos.

Šķirnes

Izmantojot Hinnonmäki ērkšķogu par pamatu, somu selekcionāri izstrādāja šķirnes, kas saglabāja ogu ražas labākās īpašības un raksturlielumus, bet būtiski atšķīrās pēc ogu krāsas un krūma lieluma.

Zaļš

Miniatūrs šķirnes pārstāvis, nobriedusi krūma maksimālais augstums ir 80–100 cm, ar vairākiem, dzeloņainiem dzinumiem, kas veido blīvu vainagu. Ogas ir lielas, bez pūkainām, spilgti zaļas, ar plānu miziņu un saldu, caurspīdīgu mīkstumu. Šīs šķirnes galvenās īpašības ir augsta raža (līdz 7 kg no krūma), izturība pret zemu temperatūru un droša imunitāte pret dažām slimībām un kaitēkļiem. Ogas nogatavojas jūlija beigās.

Sarkans

Izpletošs ogulājs, kas izaug līdz 1,5 m augsts, ar spēcīgiem, vairākiem dzinumiem. Zarus un dzinumus rotā mazi, asas dzeloņi. Ogas pilnībā nogatavojas augusta sākumā. Augļi ir lieli, līdz 5 g, ar plānu miziņu un saldskābu mīkstumu, kas nogatavojoties kļūst tumši bordo. Nogatavojušies augļi ātri krīt no zariem.

Dzeltens

Šis kompaktais ogulājs izaug līdz 1 m augsts, ar taisniem, dzeloņainiem, vairākiem dzinumiem. Tas labi panes zemu temperatūru un īslaicīgus sausumus, kā arī ir izturīgs pret dažām sēnīšu un vīrusu slimībām. Ogas ir lielas, līdz 5 g smagas, dzeltenas, ar sulīgu, saldu mīkstumu un nogatavojas jūlija otrajā pusē. Šo daudzpusīgo šķirni ieteicams lietot svaigā veidā un pārstrādāt.

Gelb

Salizturīga šķirne. Uz kompakta krūma nogatavojas lielas, zeltainas ogas ar plānu, matainu miziņu un sulīgu, saldu mīkstumu. Pirmās ogas parādās jūlija pirmajā pusē, un augļu periods ir ilgs, un nogatavojušās ogas mēdz nokrist no krūma. Šī šķirne tiek uzskatīta par deserta šķirni vispārējai lietošanai.

Kā stādīt

Ērkšķogu šķirne 'Hinnonmaki' aug un attīstās ātri, ja vien vieta ir pareizi izvēlēta un stādi tiek stādīti savlaicīgi.

Atrašanās vietas izvēle

Ogu kultūrām izvēlieties labi apgaismotas, līdzenas, sausas vietas, kas ir pasargātas no ziemeļu vējiem un caurvēja. Ērkšķogas neaugs zemienēs, purvainā augsnē vai vietās ar augstu gruntsūdens līmeni.

Svarīgi! Šai augļu kultūrai nepieciešama gaisma; ja tai trūkst gaismas, šķirne zaudē imunitāti pret sēnīšu un vīrusu infekcijām.

Termiņi

Atkarībā no klimata hibrīdu ērkšķogu stādus stāda pavasarī vai rudenī. Reģionos ar garām ziemām vislabāk ir atlikt stādīšanu līdz pavasarim, dodot augiem laiku ieaugties atklātā zemē un iesakņoties. Mērenā vai siltā klimatā krūms tiek stādīts rudenī. Tādā veidā nākamajā vasarā tiks novākta gatavu ogu raža.

Augsnes prasības

Hinnonmaki ērkšķoga ir ražīga augļu kultūra, tāpēc tā ir prasīga pret augsnes apstākļiem. Krūmi vislabāk aug un zeļ irdenā, auglīgā augsnē. Ļoti skābai augsnei pievieno kaļķi, smagu māla augsni uzlabo ar upes smiltīm un humusu, bet smilšainu augsni sajauc ar smiltīm un kūdru.

Kā sagatavot augsni

Zemes gabals tiek sagatavots 2-3 nedēļas pirms stādīšanas.

1. Augsne tiek izrakta 35 cm dziļumā, nezāles tiek noņemtas un rūpīgi atslābinātas.
2. Augsnei pievieno humusu, organiskos un minerālmēslus.
3. Sagatavotajā vietā tiek izraktas stādīšanas bedres.
4. Caurumu dziļums un platums ir 40-50 cm.
5. Attālums starp stādījumiem ir no 1 līdz 1,5 m, starp rindām - 2,5 m.
6. Bedres apakšā ievieto drenāžu, kas sastāv no smiltīm un maziem akmeņiem.
7. Auglīgu augsni ielej bedrē un dzirdina.

Svarīgi! Izvēloties stādus, rūpīgi pārbaudiet sakneņus un augu izskatu, lai noteiktu slimības un kaitēkļus.

Stādīšanas shēma

Pirms stādīšanas atklātā zemē stādu saknes 10–12 stundas iemērc nostādinātā māla un ūdens maisījumā un pēc tam apstrādā ar vāju mangāna vai īpašu preparātu šķīdumu.

1. Sagatavotajā bedrē ievieto ērkšķogu stādu.
2. Augu saknes vienmērīgi izklāj visā bedrē un pārklāj ar auglīgu augsni.
3. Sakņu kakls ir padziļināts ne vairāk kā 6 cm.
4. Augsne ir nedaudz sablīvēta un padzirdīta.
5. Koka stumbra aplis ir mulčēts ar dabīgiem materiāliem.

Svarīgi! Stādot stādus, starp augsni un saknēm nedrīkst būt spraugu. Spraugas augsnē veicina sēnīšu un vīrusu augšanu.

Kopšanas instrukcijas

Hinnonmaki ērkšķogu ir viegli kopt, taču, lai iegūtu kvalitatīvu un bagātīgu ražu, krūmiem nepieciešama savlaicīga mēslošana un apgriešana.

Laistīšana

Ogu ražu laistiet pēc nepieciešamības, kad augsnes virskārta izžūst. Augs mēreni panes sausumu, bet ārkārtīgā karstumā tam nepieciešama papildu laistīšana.

Tāpat apūdeņošanas darbi ir svarīgi olnīcu veidošanās un augļu nogatavošanās periodā.

Pirms ziemas miera perioda krūmu rūpīgi aplaistiet. Aplaistiet saknes, izvairoties no saskares ar auga zaļajām daļām.

Virsējā mērce

Stādot stādus auglīgā augsnē, mēslošana sākas otrajā vai trešajā augšanas gadā. Ziedēšanas, augļošanas un olnīcu veidošanās laikā ogulāju augus mēslo tikai ar organiskām vielām. Rudenī, pēc ražas novākšanas, un pavasarī, pirms veģetācijas sezonas sākuma, ērkšķogas baro ar minerālu kompleksu.

Apgriešana

Savlaicīga krūma apgriešana aktivizē ogu kultūru augšanu un attīstību, palielina ogu ražu un garšu.

Retināšana

Sākoties pavasarim un vēlam rudenim, tiek apgriezti vāji un neregulāri augoši zari. Apgriešanu veic līdz pat saknei.

Sanitārā

Agrā pavasarī jānoņem sausie, nolūzušie, bojātie un sala bojātie zari un dzinumi. Slimos un kaitēkļu invadētos zarus pilnībā apgriež.

Veidojošs

Lai nodrošinātu, ka krūms pareizi aug un nes augļus, formatīvo atzarošanu veic katru gadu.

Augšanas sezonā ērkšķogas ražo daudzus bazālos dzinumus, no kuriem atstāj 4-5 spēcīgākos un jaudīgākos, bet pārējos pilnībā noņem.

Svarīgi! Lai novērstu slimības, apstrādājiet griezuma vietas ar dārza piķi.

Atjaunojošs

Pirms ziemas iestāšanās vai pirms augšanas sezonas sākuma visi zari un dzinumi, kas vecāki par 5-6 gadiem, tiek pilnībā nogriezti no krūmiem.

Aizsardzība pret slimībām un kaitēkļiem

Nepareiza un savlaicīga ogu krūmu kopšana provocē sēnīšu un vīrusu infekciju attīstību, kā arī kaitēkļu uzbrukumus augam.

Antraknoze

Šī sēnīšu slimība uzbrūk ogulājiem ziedēšanas perioda beigās. Tā parādās uz lapām kā mazi tumši plankumi, kas attīstās kā pumpas. Sēnīšu sporas ātri izplatās, ietekmējot ērkšķogu ražu un imunitāti. Antraknozes skartos krūmus apstrādā ar varu saturošiem fungicīdiem.

Balts plankums

Baltplankumainību izraisa sēne, kas uzbrūk auga virszemes daļām. Uz lapām parādās gaiši plankumi ar tumšām malām, kuru centrā veidojas sporas saturoši plankumi. Lapas izžūst, drūp un nokrīt augšanas sezonas kulminācijā.

Balto plankumu parasti izraisa barības vielu un minerālvielu trūkums. Krūmu baro ar sabalansētu minerālvielu piedevu.

Pelēkā puve

Sēnīšu infekcija parādās uz auga lapām un dzinumiem kā gaišas krāsas pārklājums. Skartās ogas, augļi un zari tiek apgriezti un iznīcināti, un krūmu apstrādā ar profesionāliem fungicīdu bāzes līdzekļiem.

Kausa rūsa

Galvenie sēnīšu sporu pārnēsātāji ir grīšļi un mitra augsne. Lapas kļūst dzeltenas, izžūst un nokrīt. Pēc tam sēnīšu sporas iekļūst visās auga daļās. Vara bāzes fungicīdus izmanto ārstēšanai un profilaksei.

Mozaīka

Mozaīka ir vīrusu infekcija, ko nevar ārstēt. Ja augs ir inficēts, to izrok un iznīcina, un augsni apstrādā ar antibakteriāliem līdzekļiem.

Zirnekļa ērce

Zirnekļa ērces var atrast lapu apakšpusē, kad tās pārklājas ar plānu, tikko pamanāmu tīmekli. Kaitēklis barojas ar augu sulu, izraisot lapu izžūšanu un nokrišanu, kā arī vājinot krūma salizturību.

Lai apkarotu kaitēkli, tiek izmantoti akaricīdi, apstrādājot krūmu pirms augšanas sezonas.

Jāņtārpiņš

Sīks kāpurs var iznīcināt ne tikai krūma lapotni, bet arī visu ražu. Sākumā kode iznīcina ziedus, vēlāk pārejot uz nogatavojušamies ogām, kas pūst un kalst.

Lai novērstu kaitēkļu radītos ogu kultūru bojājumus, koka stumbra apli attīra no nezālēm un gružiem un mulčē.

Krūmus apsmidzina ar ziepju šķīdumu vai sīpolu novārījumu. Ja kaitēklis ir pilnībā pārņēmis augu, tiek izmantoti insekticīdi.

Zāģlapsene

Šis mazais kāpurs nodara ievērojamu kaitējumu ērkšķogu lapām un augļiem. Šī kaitēkļa apkarošanas metodes ir tādas pašas kā pret kodēm.

Jāņogu žultskrūtis

Pankrekļu invāziju var noteikt tikai pēc auga veselības stāvokļa. Ja zari, lapas un pumpuri kalst, ir pienācis laiks rīkoties.

Kā preventīvs pasākums es blakus ērkšķogām stādu piparmētru, jo lielākajai daļai kaitēkļu nepatīk tās smarža. Es arī apsmidzinu krūmus ar ziepjūdeni vai profesionāliem pesticīdiem.

Laputis

Laputis sūc auga sulu, izraisot lapu, dzinumu un zaru žūšanu, deformāciju un bojāeju, kā arī izplata sēnītes un vīrusus. Ērkšķogas, kuras skāruši šie kaitēkļi, apsmidzina ar varu saturošiem insekticīdiem.

Pavairošana

Lai pavairotu Hinnonmaki ērkšķogu šķirni, jaunu augu iegūšanai tiek izmantotas veģetatīvās metodes.

Slāņošana

Vasaras sākumā no pieauguša krūma atlasiet spēcīgu, veselīgu apakšējo dzinumu un nolieciet to līdz zemes līmenim. Apberiet dzinumu ar augsni, atstājot galotni atsegtu. Laistiet dzinumu visu vasaru, pēc tam rudenī to izrokiet un atdaliet no mātes krūma, ieskaitot saknes. Gatavu stādu pārnesiet atsevišķā bedrē.

Spraudeņi

Spraudeņus iegūst, apgriežot resnus, veselīgus dzinumus no nobriedušiem krūmiem. Dzinumu sadala vairākos 15–20 cm lielos gabalos. Katram spraudenim jābūt vismaz 3–4 pumpuriem vai lapām.

Augi tiek stādīti konteineros ar auglīgu augsni un pārklāti ar plastmasas plēvi. Kad stādi ir iesakņojušies, tos pārnes uz atklātu zemi.

Krūma dalīšana

Ērkšķogu krūma dalīšana ir vienkāršākais un ātrākais veids, kā iegūt jaunus augus un atjaunot vecu. No zemes izrok nobriedušu krūmu, un sakneņus sadala vienādās daļās. Katram stādam jābūt palikušiem vairākiem pumpuriem vai lapām. Augus stāda atsevišķos stādīšanas bedrēs.

Šķirnes priekšrocības un trūkumi

Pirms Hinnonmaki ērkšķogu audzēšanas savā dārzā, ieteicams iepazīties ar visiem šīs ogu šķirnes plusiem un mīnusiem.

Plusi:

1. Augstas ražas likmes.
2. Lielas ogas ar pievilcīgu izskatu un lielisku garšu.
3. Izturība pret aukstumu un temperatūras izmaiņām.
4. Dabiska imunitāte pret dažām sēnīšu slimībām un kaitēkļiem.

Šīs šķirnes priekšrocības ietver arī iespēju audzēt ogas uz standarta koka.

Vienīgais Hinnonmaki ērkšķogu šķirnes trūkums ir tās asie ērkšķi, kas apgrūtina auga novākšanu un kopšanu.

Ražas novākšana un uzglabāšana

Lai izvairītos no ērkšķu dūrieniem, iesaku novākšanas laikā aizsargāt rokas ar bieziem cimdiem. Pirmās ogas nogatavojas jūlija vidū. Tomēr, tā kā augļu sezona ir ilga, ogas novāc ik pēc 2–3 dienām. Novāktos augļus plānā kārtiņā izklāj uz līdzenas virsmas un žāvē. Ērkšķogas normālos apstākļos var uzglabāt līdz 10 dienām. Ledusskapī tās var uzglabāt līdz 2 mēnešiem, bet noslēgtā traukā – līdz 3 mēnešiem.

Pielietojuma jomas

Hinnonmaki ērkšķogu šķirne ir universāla un ieteicama patēriņam gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.

Ogas izmanto ievārījumu, konservu, kompotu un marmelāžu pagatavošanai, kā arī pievieno ceptiem izstrādājumiem, desertiem un piena produktiem. Ērkšķogas, kas satur daudz vitamīnu un uzturvielu, bieži tiek izmantotas dažādu slimību kompleksā ārstēšanā un uztura nodrošināšanā.