Kāpēc ķiploki dārzā kļūst dzelteni un ko var darīt ar tautas līdzekļiem?

Dārznieki bieži uztraucas par to, kāpēc viņu ķiploku zaļās lapas kļūst dzeltenas. Kultūras audzēšana ir darbietilpīga, prasa laiku un pūles. Ir neapmierinoši, ja pēc laistīšanas un kopšanas lielākā daļa ražas tiek zaudēta. Lai pasargātu ķiploku ražu no bojājumiem, ir svarīgi zināt dažus noderīgus padomus un vienmēr tos ievērot.

Ķiploku dzeltēšanu izraisa sals.

Pirms problēmas risināšanas ir jānosaka cēlonis. Ja ķiploku lapu galiņi kļūst dzeltēti, tas varētu būt saistīts ar agru stādīšanu. Laiks ir izšķiroša nozīme kultūraugu augšanā un attīstībā. Lauksaimnieki, kas audzē ķiplokus vairākus gadus, izmanto tā saukto dārznieka kalendāru.

Saskaņā ar tajā sniegto informāciju, aukstā klimata iedzīvotājiem ķiploki jāstāda pēc 20. oktobra. Dienvidniekiem tas jādara novembra vidū. Ja kultūra tiek stādīta pārāk agri, rudenī dobēs parādīsies zaļi dzinumi. Jaunās ķiploku lapas tiks bojātas sala ietekmē, un pavasarī tās kļūs dzeltenas.

Šo problēmu var novērst, pēc stādīšanas pārklājot kultūraugu ar mulču. Slānim jābūt pietiekami biezam, lai nodrošinātu pietiekamu segumu stādiem. Ja kāda iemesla dēļ mulčēšana nav iespējama, augu apsmidziniet ar bioloģisko produktu.

Pārāk daudz vai pārāk maz mitruma

Pārāk mitra augsne ir otra lieta, no kuras ķiploki baidās pēc sala draudiem. Augs neaug lietainās sezonās, it īpaši, ja dobē stāv ūdens. Pārāk piesātināta augsne neļauj gaisam sasniegt saknes. Tas noved pie skābekļa bada, kas ietekmē lapu izskatu. Vispirms iet bojā saknes, pēc tam zaļā virszemes daļa.

Pavasarī, kad sākas augšanas sezona, bieži rodas ūdens uzsūkšanās. Ne tikai ķiploku lapas kļūst dzeltenas. Ja piespiedīsiet uz kāta, tas viegli atdalīsies no sīpola. Arī daiviņas, nonākot saskarē ar mitrumu, augsnē kļūst slapjas.

Ieskatieties Arī

Kad ir labākais laiks ķiploku stādīšanai saskaņā ar Mēness kalendāru [gadā], labvēlīgās dienas

Lasīt

Ja dārznieks zina, ka viņa zemes gabals ir pastāvīgi slapjš, viņam kultūra jāaudzē paaugstinātās dobēs. Lietus sezonā augu nevajadzētu laistīt vispār. Kad augsne kļūst piesātināta ar ūdeni, tā ir jāuzirdina. Vietā, kur stublājs izlien no augsnes, tā ir jānogrābj, izveidojot nelielu ieplaku. Tas nodrošina gaisa plūsmu uz saknēm.

Gan pieredzējušiem, gan iesācējiem dārzniekiem jāatceras viens svarīgs noteikums: ķiploku augi labāk panes sausumu nekā mitrus apstākļus.

Ķiploku slimības un kaitēkļi kā spalvu dzeltēšanas cēlonis

Lai noteiktu, kāpēc ķiploki jūsu dārzā kļūst dzelteni, tie rūpīgi jāpārbauda. Taču ne vienmēr ir iespējams noteikt cēloni pēc to izskata. Dažos gadījumos ir vērts ieskatīties kātu un pat sīpolu iekšpusē. Bieži vien izskata pasliktināšanā vainojamas sīpolu mušas vai sīpolu kātu nematodes.

Papildus sīpolu mušām bojājumus var izraisīt arī puve, pelējums un rūsa. Izrokot ķiploka galviņu, var pamanīt raksturīgu aplikumu un kāpuru klātbūtni. Bojāts ķiploks izdala nepatīkamu smaku. Ja lapu dzeltēšanas cēlonis ir kaitēkļi, augs jāapstrādā ar fungicīdiem. Tomēr nepārspīlējiet ar smidzināšanu; labāk koncentrēties uz efektīviem profilaktiskiem pasākumiem.

Kā novērst slimības

Dārznieki bieži meklē universālu risinājumu, lai novērstu sīpolu lapu dzeltēšanu. Tiešsaistes meklējumos rodas jautājumi par laistīšanu, mēslošanu un kultūraugu apstrādi. Vairumā gadījumu pozitīvu rezultātu sasniegšana ir diezgan vienkārša. Ir svarīgi pievērst īpašu uzmanību preventīvajiem pasākumiem un pareizai stādīšanas un kopšanas praksei.

Pirmkārt, ir svarīgi ievērot augseku. Kultūru var pārstādīt tajā pašā vietā tikai pēc trim gadiem. Kaitēkļu kāpuri, sporas un baktērijas, kas atrodas augsnē, zaudē spēju bojāt un parazitēt ķiploku sīpolus un lapas.

Pareiza lauksaimniecības prakse arī palīdzēs novērst lapu dzeltēšanu:

1. Nepietiekami apstākļi ķiploku pilnvērtīgai attīstībai dārzā.
2. Kultūraugu agrīna stādīšana. Šajā gadījumā ieteicams norādītajā periodā stādīt pavasara un ziemas ķiploku šķirnes. Ir svarīgi novērst jaunu dzinumu priekšlaicīgu parādīšanos virs zemes.
3. Augsne ir pārāk skāba. Vēlama neitrāla augsne. Ja nepieciešams atskābināt augsni, palīdzēs pelni, kaļķis, olu čaumalas, dolomīts, cements vai krīts.

Ieskatieties Arī

Viendaļīgu ķiploku apraksts un audzēšana, stādīšanas un kopšanas noteikumi

Lasīt

Neatkarīgi no stādīšanas vietas — siltumnīcas, karstās dobes vai atklātas zemes —, pārbaudiet, vai stādāmajā materiālā nav kaitēkļu. Ja daiviņas ir sapuvušas vai uz tām ir aizdomīgi tumši plankumi, vislabāk tās izmest. Dažreiz stādāmais materiāls ir pilnīgi vesels, bet ķiploks tomēr iet bojā. Tikai retais to zina, bet iemesls ir kūtsmēsli. Svaigi kūtsmēsli nodrošina ideālu augsni sporu vairošanai.

Piparmētra vai kliņģerītes var palīdzēt aizsargāt augu no slimībām. Auga sakņu sistēma satur toksiskas vielas, kas atbaida kaitēkļus.

Slāpekļa un citu mikroelementu trūkums

Lapu dzeltēšana var liecināt par slāpekļa un citu tikpat svarīgu komponentu trūkumu. Tas parasti notiek, ja gaisa temperatūra ir zem pieņemamā līmeņa vai ūdens ir pārsātināts. Ziemas ķiploki ir īpaši jutīgi pret to. Slāpekļa deficīts pavasara šķirnēm ir reti sastopams.

Ķiplokiem pavasarī, kad sāk augt galotnes, rodas nopietns slāpekļa deficīts. Lapas kļūst gaiši zaļas un zaudē savu agrāko pievilcību. Dzeltēšana no galotnēm pakāpeniski izplatās pa visu lapu. Gan vecas, gan jaunas kultūras kļūst dzeltenas, kas ietekmē arī augšanu. Līdzīgi simptomi parādās arī citās kultūrās, kas aug tajā pašā zemes gabalā.

Ja tas ir lapu dzeltēšanas cēlonis, ķiploki ir jāapmēslo ar slāpekli. Tas jādara tikai vienu reizi sezonā. Ja augsne ir slikta un pastāvīgi līst lietus, atkārtojiet slāpekļa lietošanu divas nedēļas pēc pirmās. Ir arī noderīgi stādus laistīt ar urīnvielas šķīdumu.

Ja augsne ir mitra, ideāli piemērota sausā mēslošana. Izveidojiet vagas augsnē pa labi vai pa kreisi no ķiploku dobes un pievienojiet urīnvielu. Uz kvadrātmetru zemes gabala nepieciešams ne vairāk kā 2 grami. Ja dodat priekšroku organiskajām vielām, izmantojiet zaļmēslojumus. To gatavo no nopļautas zāles un koksnes pelniem.

Ieskatieties Arī

Sibīrijas milzu ķiploku apraksts un audzēšanas īpatnības

Lasīt

Recepte ķiploku barošanai pavasarī

Kā ķiploki jāapstrādā pavasarī, un kā šis process notiek? Minerālmēsli ir labs līdzeklis, lai cīnītos pret lapu dzeltēšanu. Gatavus mēslošanas līdzekļus var iegādāties specializētā veikalā. Mēslojiet, tiklīdz ķiplokiem ir bijis laiks iesakņoties.

Tāpat kā urīnvielas granulas, tās tiek iekaisītas augsnē netālu no ķiploku dobes. Šajā posmā visa dobe ir jāaplaista, lai nodrošinātu barības vielu uzsūkšanos. Augsnei pēc iespējas ilgāk jāpaliek mitrai. Lai to panāktu, apkaisa ar kompostu vai pārklāj to ar sausu augsni. Šo procedūru ir viegli veikt pat iesācējiem dārzkopībā.

Ķiploku lapu dzeltēšanu izraisa dažādi faktori. Jebkurā gadījumā ārstēšana jāsāk ar cēloņa identificēšanu. Pēc tam var veikt pasākumus, lai novērstu problēmu.

Saistītās ziņas:

Labākās agrīno un ziemas ķiploku šķirnes un veidi ar aprakstiem un nosaukumiem Kad 2025. gadā var novākt pavasara ķiplokus? Ražas novākšana no dārza un uzglabāšana Kā pareizi audzēt un kopt pavasara ķiplokus atklātā zemē un kad tos sasiet mezglos Ģimenes ķiploku stādīšanas un kopšanas iezīmes, šķirņu apraksts, kaitēkļu apkarošana Kāpēc ķiploki manā dārzā aug mazi un nesadalās daiviņās? Kas man jādara? Kā pareizi žāvēt ziemas ķiplokus pēc rakšanas un kur tos uzglabāt mājās Kāpēc ķiploki marinēšanas laikā kļūst zili un zaļi, kā no tā izvairīties un vai tos ir droši ēst? Viendaļīgu ķiploku apraksts un audzēšana, stādīšanas un kopšanas noteikumi