- Kolobok šķirnes izcelsme
- Kolobok ērkšķogu apraksts un īpašības
- Izturība pret ērkšķogu Koloboka slimībām un kaitēkļiem
- Sausuma izturība un ziemcietība
- Ērkšķogu raža Kolobok
- Pārvadājamība
- Plusi un mīnusi
- Atrašanās vietas izvēle
- Augsnes sastāvs
- Kā izvēlēties un sagatavot Kolobok ērkšķogu stādāmo materiālu
- Kad stādīt ērkšķogu Koloboku
- Koloboku stādīšanas shēma
- Audzēšana un kopšana
- Laistīšana
- Ērkšķogu mēslošana Kolobok
- Atzarošana un sagatavošana ziemai
- Ravēšana un atslābināšana
- Pavairošana
- Slimības un kaitīgi kukaiņi
- Ērkšķogu novākšana un uzglabāšana
- Pieteikums
Ērkšķogu šķirne ‘Kolobok’ ir slavena ar savu veiksmīgo pielāgošanos jaunām vietām un lielajām, saldajām ogām. Pat nepieredzējis dārznieks var izaudzēt šo augu, ja vien ievēro pareizu audzēšanas praksi. Lai veiksmīgi stādītu un pienācīgi koptu, lūdzu, izlasiet tālāk sniegto informāciju.
Kolobok šķirnes izcelsme
Ērkšķogu šķirni “Kolobok” 1977. gadā izstrādāja I. Popova. To var audzēt Krievijas centrālajos, ziemeļu un dienvidu reģionos. Šīs šķirnes izveidei par vecākiem tika izmantotas šķirnes “Smena” un “Rozovy 2”. Hibrīds mantoja to labākās īpašības: maz ērkšķu, lielus augļus un izturību pret miltrasu. Šķirne tika iekļauta valsts reģistrā 1988. gadā. Lai audzētu ērkšķogas ziemeļos, tās ziemai pārklāj ar spunbondu.
Kolobok ērkšķogu apraksts un īpašības
Kolobok ērkšķoga ir vidēja sezonas šķirne, kuras augļi nogatavojas līdz jūlija vidum. Augs sāk nest augļus otrajā vai trešajā gadā. Ērkšķogas veido izpletušu, spēcīgu krūmu līdz 1,5 metriem augstu. Dzinumiem ir maz ērkšķu, kas atrodas mezglos. Pumpuri ir lieli un brūni. Lapas atrodas uz īsām kātiņām un ir ar gludām kontūrām. Tās ir spilgti zaļas, ar krāsainām dzīslām. Krūms vienā vietā var nest augļus 25–30 gadus.
Ogas ir biezas, spilgti sarkanas un sver no 4 līdz 7 gramiem. Tās ir apaļas, nedaudz iegarenas. Mīkstums ir sulīgs, nedaudz kraukšķīgs, un sēklas ir lielas. Garša ir saldskāba, un ogām ir viegls vaskains pārklājums. Augļi satur askorbīnskābi, cukurus un antocianīnus.

Izturība pret ērkšķogu Koloboka slimībām un kaitēkļiem
Kolobokas ērkšķogai ir spēcīga imūnsistēma, un tā ir izturīga pret izplatītām slimībām un vabolēm. Tās aizsargājošās īpašības ir atkarīgas no krūmu pareizas kopšanas.
Sausuma izturība un ziemcietība
Krūmi var izturēt īslaicīgus sausumus un salnas līdz -45 grādiem pēc Celsija. Bez pienācīgas laistīšanas raža samazinās, un Kolobok ērkšķogas kļūst mazākas.
Ērkšķogu raža Kolobok
Pilnībā ievērojot lauksaimniecības praksi, viens krūms ļaus iegūt līdz 10 kg ogu. Nogatavojušies augļi labi pielīp pie dzinumiem. Novākot tos ir viegli noņemt, nebojājot augļus. Šī šķirne izceļas ar lielisku transportējamību.
Pārvadājamība
Ērkšķogu šķirnei “Kolobok” ir raksturīga lieliska transportējamība. Ja plānota transportēšana lielos attālumos, ogas vislabāk ir novākt tehniskās gatavības stadijā.

Plusi un mīnusi
Kolobok šķirnei ir daudz priekšrocību. Daži dārznieki ir atraduši dažus trūkumus, taču tie ir nelieli.
| Plusi | Mīnusi |
| Izturība pret salu un sausumu Priekšlaicīga brieduma |
Krūmu sabiezēšanas tendence
Izplatīšanās |
| Pagarināts ražas novākšanas periods | |
| Liela izmēra ogas | |
| Imunitāte pret slimībām un kaitēkļiem | |
| Laba transportējamība | |
| Komerciālais izskats | |
| Neliels skaits ērkšķu | |
| Neprasīgs kopšanai un augsnei |
Atrašanās vietas izvēle
Kolobok dod priekšroku saulainai vietai, nevis koku lapotnei. Ēnā ogas kļūst mazākas, samazinot ražu. Stādīšanas vietā jāizvairās no caurvēja, jo vējš bojā augu. Nevēlami priekšteči ir jāņogas un avenes. Sēnīšu sporas vai kaitīgo vaboļu oliņas, kas paliek augsnē, bojās jaunos krūmus. Labāki priekšteči ir rindkopu kultūras un dārzeņi.

Augsnes sastāvs
Ērkšķoga Kolobok dod priekšroku smilšainai, smilšmālajai vai mālainai augsnei. To nevajadzētu stādīt skābā, mitrā vai aukstā augsnē. Optimālais augsnes pH līmenis ir 6. Izvairieties no augsta gruntsūdens līmeņa, jo pārmērīgs mitrums izraisīs sakņu puvi un auga bojāeju.
Kā izvēlēties un sagatavot Kolobok ērkšķogu stādāmo materiālu
Vēlams stādīt 1-2 gadus vecus krūmus, kas iegādāti no cienījamiem pārdevējiem tirgū vai stādaudzētavā. Tiem jābūt neskartiem, bez defektiem, kukaiņu uzbrukumiem vai slimībām. Pirms stādīšanas stādi jāizmet, nogriežot visas bojātās vai sausās daļas. Stādus ievieto augšanu stimulējošā kālija humāta šķīdumā — 3 ēdamkarotes uz 5 litriem ūdens.
Kad stādīt ērkšķogu Koloboku
Pieredzējuši dārznieki iesaka ērkšķogas stādīt rudenī, trīs nedēļas pirms gaidāmajām salnām. Tas ļauj sakņu sistēmai nostiprināties un paplašināties. Stādīšanu var veikt arī pavasarī, marta beigās, pirms pumpuri sāk uzbriest. Divas nedēļas pirms stādīšanas augsne ir jāuzirdina lāpstas lieluma dziļumā un jāizrok nezāles. Pievienojiet 6 kg komposta, 200 g superfosfāta un 1 glāzi pelnu. Augsni var apstrādāt ar insekticīdiem un fungicīdiem.

Koloboku stādīšanas shēma
Izrokiet 50 x 50 cm diametrā bedri, noņemiet apakšējo augsnes slāni un augšējo slāni atlieciet malā stādiem. Piepildiet bedri divas trešdaļas ar atlikušo augsnes maisījumu, pievienojiet kompostu, humusu, superfosfātu un koksnes pelnus un rūpīgi samaisiet. Ievietojiet stādu vertikāli bedrē un izklājiet sakņu sistēmu.
Piepildiet bedrītes ar atlikušo augsni, sakneņu kakliņu iedobjot 5 cm dziļumā. Sablīvējiet augsni, izveidojot paceltu apmali ap bedrītēm. Laistiet augus; uz krūmu nepieciešami 10 litri ūdens. Mulčējiet augsni ar humusu. Ja ērkšķogas stādāt pavasarī, apgrieziet dzinumus, atstājot 3–4 pumpurus.
Audzēšana un kopšana
Lai veiksmīgi audzētu Kolobok ērkšķogu, ir svarīgi savlaicīgi laistīt, mulčēt, atslābināt un mēslot..
Krūmus augšanas sezonā 2-3 reizes apstrādā ar insekticīdiem vai fungicīdiem.
Laistīšana
Kolobok šķirne dod priekšroku mērenai laistīšanai un panes īslaicīgu ūdens trūkumu. Laistīšana ir nepieciešama ziedēšanas, jauno zaru aktīvas augšanas un augļu veidošanās laikā. Ūdenim nevajadzētu stagnēt sakņu sistēmas tuvumā, jo tas palielina sēnīšu slimību risku. Lai nodrošinātu veiksmīgu ērkšķogu ziemošanu, pirms pirmajām salnām oktobrī vai novembrī veiciet mitrumu atjaunojošu laistīšanu.
Zem katra krūma ielej 40-50 litrus ūdens.

Ērkšķogu mēslošana Kolobok
Sākotnējais mēslojuma daudzums ir pietiekams trim gadiem. Ceturtajā gadā ērkšķogām ir nepieciešams komplekss mēslojums, lai uzturētu augstu ražu. Šiem mēslošanas līdzekļiem jāietver:
- komposts;
- superfosfāts;
- amonija sulfāts;
- kālija sulfāts.
Sastāvdaļas aprēķina šādā attiecībā: 25 g amonija sulfāta, 25 g kālija sulfāta un 50 g superfosfāta uz 5 kg komposta. Novietojiet šo maisījumu zem krūma un viegli samaisiet ar rokām.
Atzarošana un sagatavošana ziemai
Kolobokas ērkšķogu krūmiem augšanas sezonā nepieciešama veidošana līdz pat divām reizēm. Apgriešana retina stādījumus, samazina pārmērīgu sabiezēšanu un uzlabo apgaismojumu. Tas stimulē jaunus zarus un palielina ražu, jo lielākā daļa ogu veidojas uz divus līdz trīs gadus veciem dzinumiem. Pareiza krūmu veidošana ļauj iegūt pēc iespējas lielāku augļu izmēru.

Kolobokas ērkšķogu apgriešana tiek veikta vairākos posmos:
- pirmajā gadā pēc stādīšanas atstājiet 2-3 pumpurus uz dzinumiem;
- un otrajā gadā noņemiet visus zarus, kas sasnieguši 20 cm garumu, un nogrieziet visus eksemplārus, kas noliecas pret zemi;
- Trešajā gadā krūms tiek retināts.
Turpmākajos gados tiek izgriezti tikai tie dzinumi, kas atrodas tuvu zemei.
Kolobok ērkšķogu sagatavošana ziemai ietver šādas darbības:
- dzinumus savāc kopā un rūpīgi sasien ar virvi;
- augsne tiek uzarta un mēslota;
- zeme ap krūmiem ir mulčēta;
- Jaunie augi ir pārklāti ar agrotehnisko šķiedru vai audeklu.
Spēcīgu salnu gadījumā stādīšanas vietā var sakraut sniegu, tad tie tiks papildus aizsargāti.
Ravēšana un atslābināšana
Pēc katras laistīšanas ar kapli vislabāk ir irdināt augsni ap Kolobok ērkšķogu krūmiem 10 cm dziļumā. Ir svarīgi netraucēt sakņu sistēmu. Šī procedūra piesātina augsni ar skābekli un izraida nezāles. Ja teritorija ap ērkšķogu krūmiem ir mulčēta, irdināšanu veic 2–3 reizes augšanas sezonā.

Pavairošana
Kolobokas ērkšķogu pavairo ar slāņošanu, spraudeņiem un dalīšanu. Katrai metodei ir savas nianses.
- Stādīšana. Izrokiet bedri zem jaunā auga, atlasiet spēcīgāko sānu dzinumu uz mātesauga, nolieciet to līdz zemei un ievietojiet bedres apakšā. Nostipriniet ar skavām un pārklājiet ar augsni.
- Spraudeņi. Vairākus viengadīgus dzinumus sagriež 8–10 cm garos gabaliņos. Spraudeņus iemērc sakņu stimulatorā un stāda siltumnīcā 45 grādu leņķī. Augsnei jābūt mitrai un auglīgai.
- Krūma dalīšana. Mātes krūms tiek izrakts, un tiek atdalīti 2-3 sānu zari ar daļu sakņu sistēmas. Jaunais krūms tiek nekavējoties iestādīts, un zari tiek apgriezti par 1/3.
Pavairošanas darbus labāk veikt rudenī, pēc ražas novākšanas.
Slimības un kaitīgi kukaiņi
Kolobokas ērkšķogu reti uzbrūk kukaiņi vai slimības, taču ar nepareizu aprūpi tas var notikt. Sākot ar 15. martu, ieteicams profilaktiski izsmidzināt ar ķīmiskām vielām. Lai novērstu sēnīšu un baktēriju slimības, laputis un zirnekļu ērces, izmantojiet Fitoverm, vara sulfātu, Trichodermin, 1% Bordo maisījumu un Karbofos.

Kad krūmā jau ir attīstījušās slimības vai parādījušās vaboles, tās iznīcina, izmantojot tālāk norādītās metodes.
- Balts plankums. Šī problēma rodas pārāk blīvos krūmos, kas nav apgriezti. Lai apkarotu slimību, apsmidziniet ērkšķogas ar Bordo maisījumu. Izmantojiet 100 gramus uz 10 litriem ūdens.
- Kausveida rūsa. Šai slimībai raksturīgi spilgti oranži spilventiņi lapu apakšpusē. Tiek skarti augļu pumpuri, ziedi un nenogatavinātas ogas. Slimība tiek atklāta pavasarī. Ērkšķogu apstrādei apsmidziniet ar 1% Bordo maisījumu ar ātrumu 100 g uz 10 litriem. Šo apstrādi atkārto trīs reizes: lapu plaukšanas laikā, pumpuru veidošanās laikā un tūlīt pēc ziedēšanas.
- Ģeometrisko kožu kāpuri. Tie nodara ievērojamus bojājumus lapām, uzbrūkot pumpuriem, kad tie atveras. Kukaiņi paliek uz ērkšķogu krūma, lai iekūņotos. Lai tos iznīcinātu, vasarā zem krūma izklājiet plastmasas plēvi un nokratiet kāpurus. Tā kā rudenī tie piestiprinās pie lapotnes, nokritušās lapas sagrābj, sadedzina vai dziļi aprok. Pavasarī var apstrādāt ar bitobiksicilīnu vai karbofosu – 100 g uz 10 litriem.
- Lapušu dzinumi. Šīs vaboles uzbrūk jauniem dzinumiem, izsūc to sulu, kā rezultātā tie čokurojas un savāsinās, kā arī kavē augšanu. Pieredzējuši dārznieki vāc mārītes un iepazīstina ar laputīm, kur tās apēd. Skartās lapas tiek noplēstas. Smagas laputu invāzijas gadījumā ērkšķogas apsmidzina ar Beta-cipermetrīna-kinmix ar devu 0,24–0,48% augšanas sezonā, bet ne ziedēšanas un agrīnās augļu veidošanās periodā.
Šie pasākumi palīdzēs glābt krūmus, ja slimība tiks atklāta agri. Kad invāzija ir plaša, augi tiek izrauti ar saknēm un sadedzināti prom no dārza.

Ērkšķogu novākšana un uzglabāšana
Kolobokas ērkšķogas novāc jūlijā, izmantojot vairākas metodes. Priekšroka dodama novākšanai ar rokām. Pārstrādei paredzētie augļi jānovāc tehniskās gatavības stadijā. Ērkšķogas, kas paredzētas tūlītējai lietošanai pārtikā, tiek novāktas pilnībā gatavas.
Raža jāuzglabā pagrabā vai pagrabā, ievietojot koka kastēs. Apakšu izklājiet ar vaskadrānu vai audumu. Ērkšķogas var uzglabāt arī mājās saldētavā; derīguma termiņš ir līdz 1 gadam.
Pieteikums
Ērkšķogas izmanto ievārījumu, konservu pagatavošanai, sasaldēšanai vai ēšanai svaigas. No tām var pagatavot arī kompotus un smūtijus. Tām ir plašs pielietojuma klāsts.









