Kartupeļu ieguvumi un kaitējums ķermenim un cilvēku veselībai

Kopš kartupeļu ieviešanas uzturā ir notikušas daudzas debates par to ieguvumiem un kaitējumu. Lai noskaidrotu patiesību, ir jāizpēta šī dārzeņa uzturvielas un jāsaprot tā ietekme uz organismu. Ir svarīgi arī saprast ieteicamo kartupeļu formu un gatavošanas metodi.

Dārzeņu uzturvērtība

Pateicoties augstajai uzturvērtībai, kartupeļi nodrošina ilgstošu sāta sajūtu. Apskatīsim uzturvielas, kas atrodamas 100 gramos šī dārzeņa:

• 4,4 grami olbaltumvielu;
• 0,3 grami tauku;
• 0,35 grami ogļhidrātu;
• 5 grami uztura šķiedrvielu (celuloze).

Turklāt kartupeļi ir bagāti ar askorbīnskābi, kāliju, kalciju, magniju un dzelzi.

Ogļhidrāti

Kartupeļos esošie ogļhidrāti ir svarīgs enerģijas avots. Tie pilda arī citas labvēlīgas funkcijas:

• uzlabot smadzeņu darbību;
• nodrošināt pareizu zarnu peristaltiku;
• veicināt toksisku vielu izvadīšanu;
• Atbrīvo organismu no sliktā holesterīna;
• normalizēt zarnu mikrofloru.

Atkarībā no kartupeļu pagatavošanas veida tie satur vai nu ātri, vai lēni sagremojamus ogļhidrātus. Cepti kartupeļi satur ātri sagremojamus ogļhidrātus, savukārt parastie kartupeļu biezeni satur lēni sagremojamus ogļhidrātus.

Šķiedra

Neapstrādāti kartupeļi satur augu šķiedrvielas. Šis komponents labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu un zarnu darbību, kā arī stiprina imunitāti un regulē holesterīna līmeni.

Šķiedrvielas uzsūcas lēni, kas palīdz ilgstoši saglabāt sāta sajūtu. Šī kartupeļu īpašība palīdz kontrolēt svaru.

Kartupeļu proteīns

Kartupeļu proteīns ir bagāts ar neaizvietojamām aminoskābēm, kuras cilvēka organismā netiek sintezētas, bet tās ir jāuzņem ar pārtiku. Tās ietver:

• lizīns, kas ir nepieciešams pareizai kaulu veidošanai un slāpekļa metabolisma uzturēšanai;
• valīns, kas normalizē muskuļu vielmaiņas procesu un atjauno bojātos audus;
• leicīns, kas aktivizē endokrīno sistēmu un augšanas hormona izdalīšanos, kā arī samazina cukura līmeni asinīs;
• treonīns, kas nepieciešams pareizai fiziskai attīstībai;
• triptofāns, kas regulē asinsrites sistēmas, centrālās nervu sistēmas un imūnsistēmas funkcijas, kā arī stimulē nikotīnskābes sintēzi;
• fenilalanīns, kas ir iesaistīts glikozes un vairogdziedzera hormonu sintēzē, ietekmējot garastāvokli;
• Metionīns, kas stimulē augšanas procesu, regulē vairogdziedzera darbību un ir iesaistīts hemoglobīna sintēzē.

Vitamīni un minerālvielas

Kartupeļi satur visus organismam nepieciešamos vitamīnus:

• C (askorbīnskābe);
• A (retinols);
• E (tokoferols);
• IEKŠĀ₁ (tiamīns);
• IEKŠĀ₂ (riboflavīns);
• IEKŠĀ₃ (nikotīnskābe);
• IEKŠĀ₅ (pantotēnskābe);
• IEKŠĀ₆ (piridoksīns);
• IEKŠĀ₉ (folskābe).

Šis dārzenis ir bagāts arī ar minerālvielām. Starp tām:

• kālijs;
• fosfors;
• hlors;
• sērs;
• magnijs;
• kalcijs;
• nātrijs;
• mangāns;
• cinks;
• varš;
• dzelzs;
• bors;
• molibdēns.

Citi augu savienojumi

Kartupeļi satur vērtīgo flavonoīdu kvercetīnu. Šai vielai piemīt spēcīgas antioksidanta īpašības, un tā labvēlīgi ietekmē arī asinsvadu un artēriju caurlaidību. Kopā ar askorbīnskābi kvercetīns piedalās redoksprocesos, palēnina novecošanās procesu un mazina iekaisumu un pietūkumu.

Hlorogēnskābe ir galvenais polifenolu antioksidants, kas atrodams šajā dārzeņā.

Kartupeļu ieguvumi veselībai

Gudra kartupeļu ēšana nāk par labu cilvēka organismam un palīdz uzlabot veselību. Šajā dārzenī esošās vielas stiprina kaulus un aizsargā pret osteoporozi, normalizē asinsspiedienu un kuņģa-zarnu trakta darbību, stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī efektīvi cīnās ar iekaisumu un novērš vēža attīstību.

Sirds veselība

Pareizi pagatavoti kartupeļi ir ļoti labvēlīgi sirds veselības uzturēšanai. Šim nolūkam vislabāk der cepti kartupeļi bez mizas. Dārzeņa pozitīvā ietekme uz sirds veselību ir saistīta ar tā uzturvielu, piemēram, B grupas vitamīnu, saturu.₂ Ir arī C vitamīns, kālijs un augu šķiedrvielas. Pazeminot asinsspiedienu, šie komponenti samazina sirds un asinsvadu slimību risku.

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Skrantonas Universitātē Amerikas Savienotajās Valstīs, cilvēkiem, kuri katru dienu ēda 6–8 mazus dārzeņus, sistoliskais un diastoliskais asinsspiediens samazinājās par 3,5% un 4,5%.

Svara kontrole

Kartupeļi ir arī labvēlīgi, jo tie ir sātīgi. Pēc ēšanas tie nodrošina ilgstošu sāta sajūtu, padarot tos ideāli piemērotus svara kontrolei. Turklāt, pateicoties augstajam olbaltumvielu saturam, šis dārzenis veicina muskuļu augšanu.

Vai kartupeļi ir kaitīgi?

Vairumā gadījumu kartupeļi ir veselīgi un pilnīgi droši. Tomēr ir svarīgi apzināties dažas vielas, ko tie satur un kas rada nopietnu risku.

Alerģija

Dažiem cilvēkiem var rasties alerģiskas reakcijas pret patatīnu, vienu no galvenajām kartupeļos atrodamajām olbaltumvielām. Tas notiek reti, bet var radīt zināmu diskomfortu.

Alerģiskas reakcijas uz kartupeļos esošajām vielām var būt saistītas ar pārtiku (slikta dūša un vemšana, sāpes vēderā), dermatoloģiskas (izsitumi, dermatīts) un elpošanas sistēmas (elpas trūkums, gļotādu iekaisums, aizlikts deguns, alerģisks klepus).

Akrilamīdi

Akrilamīdi ir vielas, kas veidojas ogļhidrātus saturošos pārtikas produktos, tostarp kartupeļos, tos apstrādājot augstā temperatūrā. Šie bīstamie toksīni var izraisīt polineiropātiju ar ekstremitāšu zilganu nokrāsu un kontaktdermatītu, kā arī palielināt vēža risku.

Glikoalkaloīdi

Visos nakteņu dzimtas augos ir sastopamas toksiskas fitonutrientes, ko sauc par glikoalkaloīdiem. Kartupeļi satur divas šādas vielas — hakonīnu un solonīnu. Tie aizsargā dārzeni no kaitēkļiem.

Šo vielu lietošana lielos daudzumos var izraisīt nopietnas slimības:

• neiroloģiski traucējumi;
• paaugstināts elpošanas ātrums;
• sirdsdarbības paātrināšanās;
• strauja asinsspiediena pazemināšanās;
• drudzis.

Galvenās pazīmes, kas liecina par augstu glikoalkaloīdu līmeni, ir rūgta kartupeļu garša un dedzinoša sajūta mutē pēc to lietošanas uzturā. Tas var būt saistīts ar nepareizu dārzeņu uzglabāšanu.

Frī kartupeļi un kartupeļu čipsi

Kartupeļi čipsi un cepti kartupeļi ir ļoti populāri un iemīļoti ēdieni. Tomēr tie ir arī neveselīgo ēdienu saraksta augšgalā.

Tas ir saistīts ar šādiem faktoriem:

• augsts kaloriju saturs lielā ogļhidrātu un tauku daudzuma dēļ;
• satur bīstamus transtaukskābjus, kas vājina imūnsistēmu, traucē vielmaiņas procesus, izraisa ģenētiskas izmaiņas un veicina nopietnu hronisku slimību attīstību;
• sāls un garšvielu pārpilnība, ko izmanto gatavošanas procesā;
• kancerogēnu satura palielināšanās eļļā tās atkārtotas karsēšanas dēļ;
• aldehīda saturs pārkarsētā eļļā - viela, kas provocē Alcheimera slimības attīstību.

Pārāk cepti, pārāk sālīti un taukaini produkti, čipsi un frī kartupeļi izraisa gastrīta, kā arī kuņģa čūlu attīstību.

Kādas ir svaigi spiestas kartupeļu sulas priekšrocības?

Svaigi spiesta kartupeļu sula satur vitamīnus, mikroelementus un minerālvielas, kā arī citas vielas, kas nepieciešamas organisma veselības uzlabošanai.

Tam ir daudz noderīgu īpašību:

• zarnu darbības normalizēšana;
• pazeminot glikozes līmeni asinīs diabēta gadījumā;
• hroniskas grēmas likvidēšana;
• asinsspiediena normalizēšana;
• nervu sistēmas relaksācija;
• toksīnu un atkritumu izvadīšana;
• brūču, kairinājumu, pinņu un augoņu dzīšana;
• pietūkuma un tumšo loku novēršana ap acīm;
• mīkstinot sejas un roku ādu.

Lai pagatavotu vienu glāzi sulas, būs nepieciešami divi vidēja lieluma kartupeļi. Noskalojiet tos zem tekoša ūdens ar birsti un saspaidiet, nemizojot. Pēc tam izspiediet tos caur sietu vai marli un ļaujiet tiem nostāvēties 2–3 minūtes, lai noņemtu lieko cieti.

Apstrāde ar kartupeļiem

Kartupeļi ir garšīgs un barojošs ēdiens, kā arī pieejams līdzeklis, kas var palīdzēt cīnīties ar daudzām kaitēm. Lai ārstētu klepu, novāriet dažus kartupeļus mizā vai, ietinot tos folijā, cepiet cepeškrāsnī. Kad kartupeļi ir gatavi, saspaidiet tos līdz gludai masai, uzklājiet uz krūšu zonas, pārklājiet ar pārtikas plēvi un aptiniet ar siltu šalli.

Otrajai metodei nepieciešamas 3–4 dārzeņu mizas. Vāriet tās traukā ar vāku 20 minūtes, pēc tam 15 minūtes ieelpojiet dziedinošo tvaiku. Šo vienkāršo procedūru ieteicams veikt trīs reizes dienā 2–3 dienas. Kuņģa slimību, tostarp kolīta, gastrīta un čūlu, gadījumā divas nedēļas dzeriet svaigu šī dārzeņa sulu. Lai nostiprinātu rezultātus, atkārtojiet kursu pēc īsa pārtraukuma.

Aizkuņģa dziedzera iekaisuma ārstēšanai var izmantot ne tikai sulu, bet arī buljonu, kurā vārīja kartupeļus. Ar katru ēdienreizi izdzeriet 100 ml buljona. Varikozu vēnu gadījumā skartajām vietām ieteicams lietot kompreses, kas vienādās daļās iemērc kartupeļu un kāpostu sulā.

Vai bērni var ēst kartupeļus?

Kartupeļu biezeni bērna uzturā var ieviest no 7-8 mēnešu vecuma, pēc tam, kad mazulis jau ir pieradis pie cukini, ķirbja un ziedkāposta.

No šī dārzeņa ir nepieciešams pagatavot biezeni tieši pirms barošanas, ievērojot ieteikumus:

• kartupeļus nepieciešams iemērc ūdenī pusstundu, lai noņemtu nitrātus;
• Bērnu biezenis jāatšķaida ar siltu pienu vai dārzeņu buljonu.

Kontrindikācijas lietošanai

Kartupeļi jebkādā veidā nav ieteicami cilvēkiem ar diabētu vai aptaukošanos. Cilvēkiem ar zemu kuņģa skābumu šis dārzenis un jo īpaši tā sula var izraisīt fermentāciju.

Atlases un audzēšanas iezīmes

Kartupeļu audzēšanai ir svarīgi izvēlēties augstas kvalitātes sēklas materiālu. Bumbuļiem jābūt ne lielākiem par vistas olu, vienādiem un nebojātiem. Tie rūpīgi jāizžāvē un jāuzglabā atsevišķā traukā līdz pavasarim.

Apmēram mēnesi pirms stādīšanas dārzeņu bumbuļi 20–30 minūtes jāizmērcē mikroelementu šķīdumā. Tas nodrošinās to labu augšanu pat nabadzīgās augsnēs.

Lai dīgtu, kartupeļus ievieto koka vai plastmasas traukos. Izklājiet apakšu ar plastmasas plēvi, pēc tam pievienojiet 2-3 centimetru biezus priežu skaidu, zāģu skaidu un kūdras slāņus. Samitriniet traukus ar šķīdumu, kas pagatavots no kompleksā mēslojuma, koksnes pelniem, kālija permanganāta, vara sulfāta, Kornevina un Bioglobīna. Tas veicinās augšanu.

Kartupeļu bumbuļi jāstāda tūlīt pēc tam, kad saknes sasniedz 1-2 centimetru garumu. Šim nolūkam izrok 8-12 centimetru dziļus caurumus. Optimālais attālums starp rindām ir 50-70 centimetri.