Vai ir iespējams mulčēt kāpostus ar nopļautu zāli un ko vēl var izmantot?

Mulčēšana ir būtiska dārza kultūru audzēšanas prakse, tomēr daži dārznieki to diemžēl atstāj novārtā. Mulča ir būtiska kāpostu dobju audzēšanai, jo tai ir vairākas svarīgas funkcijas, aizsargājot augsni un augu saknes no slimībām, sala vai karstuma, kā arī novēršot nezāles. Turklāt, sadaloties, tā nodrošina stādiem labvēlīgas barības vielas, palielinot ražu.

Kāpēc starp kāpostu rindām tiek izmantota mulčēšana?

Kāpostu audzēšana var būt sarežģīts process, kas prasa daudz laika un pūļu, īpaši sausā laikā. Mulčēšana ir paredzēta, lai atvieglotu stādu kopšanu un aizsargātu dārzeņu no nelabvēlīgiem apstākļiem.

Nezāļu apkarošana

Mūžīgajā cīņā pret nezālēm dārznieki bieži vien ķeras pie ķīmiskiem vai mehāniskiem līdzekļiem, kas var kaitēt kultūraugiem, savukārt nepareiza ravēšana patiesībā var veicināt zaļo kaitēkļu augšanu. Daudz drošāka apkarošanas metode ir mulčēšana.

5–7 cm biezs mulčas slānis cieši pārklāj augsni, novēršot nezāļu dīgšanu un kavējot to augšanu. Ja daudzgadīgās nezāles izlaužas cauri aizsargslānim, tās jānogriež līdz stādu līmenim.

Augsnes irdenuma saglabāšana

Mulča, kas uzklāta uz augsnes, vasaras laikā sadalīsies, bagātinot augsni. Pateicoties mulčas izdalītajām vielām, ievērojami palielināsies labvēlīgo augsnes mikroorganismu un slieku skaits, padarot augsni irdenāku un elpojošāku.

Augsnes bagātināšana

Augsnes bagātināšana un piesātinājums notiek tieši mulčas puves dēļ, kuras laikā zemē tiek absorbētas derīgās vielas.

Laistīšanas reižu skaita samazināšana

Mulčēta augsne ir pasargāta no pārdzesēšanas vai pārkaršanas, kas palīdz uzturēt nepieciešamo mitruma līdzsvaru augsnē, novēršot augsnes sacietēšanu un ievērojami samazinot laistīšanas nepieciešamību.

Augsnes aizsardzība pret eroziju

Augsnes izskalošanās notiek ikreiz, kad kūst sniegs vai ir spēcīgas lietavas, īpaši nogāzēs. Mulčēšana novērš izskalošanos, aizsargājot augsnes virskārtu.

Metodes efektivitāte

Mulčēšanas rezultāti ir atkarīgi no pareizas augsnes seguma materiāla izvēles, uzklāšanas laika, mulčēšanas tehnikas un sākotnējās sagatavošanas. Tomēr, neskatoties uz obligātajiem noteikumiem, mulčēšana ir vienkārša un, pareizi veikta, sniedz patīkamus rezultātus.

Ko izmanto kā mulču kāpostiem?

Mulča kāpostiem atklātā zemē var būt gan organiska (augu atliekas), gan neorganiska (plēve, neausti materiāli).

Nopļauta zāle un zaļmēslojums

Apsverot, vai mulčēt dārza dobes ar zāli vai zaļmēslojumu, var droši teikt "jā", taču ir jāievēro daži nosacījumi:

1. Kā ārstniecības augu mulču var izmantot nātres vai parasto zāli no ravēšanas vai zāliena pļaušanas. Svarīgi! Ja zāle ir apstrādāta ar herbicīdiem, to nevar izmantot kā mulču.
2. Rudzi, auzas un citi graudi, kas nopļauti pirms sējas, ir ideāli piemēroti mulčēšanai ar zaļmēslojumu; pretējā gadījumā palielinās nezāļu risks. Graudiem sadaloties, tie bagātinās augsni ar slāpekli, saglabās mitrumu un veicinās pienācīgu augsnes irdenumu.
3. Lai izvairītos no nepatīkamām sekām, zāli vai zaļmēslojumu nopļaujiet agri. Vēla pļaušana var izraisīt sēnītes, kaitēkļu vai puves veidošanos.

Olu čaumala

Olu čaumalu priekšrocības ir labi zināmas. Olu atgriezumi ir bagāti ar kalciju, magniju un citiem minerāliem, kas ir labvēlīgi stādiem. Tāpēc dārznieki olu čaumalas biežāk izmanto uzturvielām, nevis aizsardzībai. Tomēr olu čaumalas aktīvi izmanto, lai kontrolētu gliemežus, gliemežus un kāpostu tauriņus, kas ēd ne tikai kāpostu lapas, bet arī pašu kāposta galviņu.

Svarīgi! Nepārlauziet čaumalas pārāk sīki, jo kukaiņi savainosies uz asajām malām un aizies bojā.

Kūdra un komposts

Visizdevīgākā mulčēšanas metode. Komposta un kūdras mulča bagātina augsni un kāpostu sakņu sistēmu ar barības vielām un aizsargā pret slimībām tikpat efektīvi kā ķīmiskās vielas. Pēc ražas novākšanas kūdra un komposts nav jānoņem. Lai novērstu nezāļu augšanu, zem mulčas var novietot avīzes kārtu vai pārklāt to ar svaigi pļautu zāli.

Svarīgi! Mulčējot ar kūdru, vielas pelnu saturs nedrīkst pārsniegt 10%.

Siens, salmi

Salmu vai siena izmantošana ir labvēlīga arī augsnei. Mulčēšana ar salmiem rudenī bagātinās augsni ar barības vielām lietus sezonā, pasargās to no sala ziemā un pavasarī pārvērtīs to par mēslojumu. Tomēr esiet uzmanīgi ar veikalā nopērkamo žāvēto zāli. Tā var saturēt sēklas, kas pievilinās peles un ietekmēs nezāļu un kultūraugu, no kuriem salmi tika izgatavoti, augšanu.

Zāģu skaidas, koka skaidas

Ilgmūžīgāka mulčas iespēja nekā zāle vai salmi. Zāģu skaidas un koka skaidas labi absorbē mitrumu, tādējādi saglabājot augsnes līdzsvaru, kā arī ātrāk pūst, bagātinot augsni. Turklāt zāģu skaidas bloķē saules gaismu, paātrinot labvēlīgo mikroorganismu augšanu.

Svarīgi! Koka atgriezumiem jāļauj nožūt vismaz 3 dienas iepriekš, izklājot tos plānā kārtiņā, lai noņemtu etiķskābi.

Miza, skujas, lapas

Miza ir vispopulārākais mulčas veids, jo to bieži izmanto ainavu veidošanā. Papildus pievilcīgajam izskatam miza aizsargā augsni no karstuma. Tomēr mulčējot, augsne ir jāapmēslo, jo miza nepiesūcina augsni. Pēc dažiem gadiem miza sapūst, kļūstot par mēslojumu.

Priežu koku atliekas palīdz aizsargāt kāpostus no kaitēkļiem un sala. Lapas jānovāc iepriekš, lai tās dezinficētu no sēnītes. Lai to izdarītu, ievietojiet lapas ar plastmasu izklātā mucā, pārlejiet tām kūtsmēslus un urīnvielu un pārklājiet ar plastmasu.

Svarīgi! Slimo koku lapotne var inficēt un radīt neatgriezenisku kaitējumu visām dārza kultūrām.

Neorganiskā mulča

Kā neorganiska mulča tiek izmantota melna vai caurspīdīga polietilēna plēve, kas nodrošina drošu nezāļu apkarošanu. Pirms tās uzklāšanas plēvē tiek izveidoti caurumi dārzeņiem, kurus pēc tam dzirdina un mēslo. Šī mulčēšanas metode paātrina augsnes sasilšanu un uztur mitruma līdzsvaru, taču tā nav ērta kāpostu audzēšanai.

Neausti materiāli augsnes pārklāšanai

Gaišas krāsas materiāls tiek izmantots, lai radītu ēnu un nosegtu augsni, savukārt melna krāsa tiek izmantota mulčai. Tomēr vasarā vislabāk ir izvairīties no melnas krāsas, jo karstā laikā temperatūra zem tās var sasniegt vairāk nekā 50°C. Neausts materiāls aizsargā pret nezālēm un palīdz saglabāt augsnes mitrumu.

Kam vajadzētu dot priekšroku?

Katram mulčas veidam ir savi plusi un mīnusi:

1. Bioloģisks: labvēlīgāks; bagātina augsni un sakņu sistēmu; aizsargā pret slimībām; maksā mazāk; var atstāt savā vietā pārziemot.
2. Neorganisks: ievērojami palielina ražu (dažreiz līdz pat 30%); aizsargā pret nezālēm; dārgāks; nepieciešama iepriekšēja mēslošana; jānoņem rudenī, un vasarā jāuzmanās, lai augsne nepārkarst.

Lielākā daļa dārznieku dod priekšroku organiskajai mulčai tās priekšrocību dēļ.

Mulčēšanas tehnoloģija

Mulčēšanas rezultāti ir atkarīgi no pareizas tehnikas. Ja to neievēro pareizi, mulčēšanai var būt pretējs efekts.

Darbu pabeigšanas laika grafiks

Pirmā mulča jāuzklāj pavasarī, kad augsne ir sasilusi.

Svarīgi! Ieklāšana uz aukstas augsnes var izraisīt sēnītes vai puves veidošanos. Pārklājuma materiāli ir piemēroti pavasara ieklāšanai.

Nākamais mulčēšanas posms ir vasarā, lai atjaunotu pirmo kārtu. Der jebkura veida mulča. Pēdējā uzklāšana notiek rudenī, lai pasargātu no aukstuma un erozijas. Vislabāk piemērotas ir lapu pakaiši, komposts vai humuss.

Gultu iepriekšēja izvietošana

Kāposti ir dārzenis, kas labi aug auglīgā augsnē. Lai palielinātu to uzturvērtību, nepalielinot skābumu, pievienojiet augsnei kaļķi vai dolomītu un pēc tam sāciet sagatavot stādīšanas dobes pirms mulčēšanas:

• gulta jāiezīmē tā, lai stādīšanas bedrītes atrastos 70 centimetru attālumā viena no otras;
• katrā bedrē pievienojiet mēslojumu - kūtsmēslus vai humusu, virsū apkaisiet pelnus un pārklājiet ar zemi;
• katru caurumu aplaistiet ar 1 litru ūdens;
• stādiet stādus, sablīvējot tos ar augsni, un atkal pievienojiet 1 litru zem katras saknes;
• Pēc pusstundas atkārtojiet laistīšanu, un, kad mitrums ir nedaudz uzsūcies, mulčējiet.

Kā segt kāpostu stādījumus

Mulčēšanas noteikumi:

• Pirms mulčēšanas augsne ir jāapstrādā, jālaista un jāļauj nedaudz nožūt;
• Izklājiet mulču vienā vaļīgā kārtā, apmēram 7 centimetrus:
• mainīt patversmi katru gadu;
• apstrādāt mulču ar fungicīdiem, lai novērstu slimības;
• Regulāri mainiet mulčas veidus.

Vai siltumnīcai vajadzētu mulčēt, un kāpēc tas ir nepieciešams?

Mulčēšana ir piemērota gan audzēšanai atklātā zemē, gan iekštelpās, piemēram, siltumnīcās un karkamos. Siltumnīcās augsnes pārklāšanai vislabāk piemērota organiskā mulča. Ārkārtas situācijā derēs avīzes, kartons vai citi no saules aizsargmateriāli.

Iemesli, kāpēc siltumnīcas augsnei jābūt mulčētai:

• aizsardzība pret salu vai karstumu;
• uzturēt ūdens līdzsvaru un vienmērīgu mitruma sadalījumu augsnē;
• ražas ražas pieaugums;
• uzlabojot augsnē esošo mikroorganismu labvēlīgās īpašības;
• aizsardzība pret netīrumiem, putekļiem un sēnīšu sporām.

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas dārzniekiem?

Mulčējot kāpostus, dārznieki bieži pieļauj noteiktas kļūdas, kas var samazināt aizsargslāņa efektivitāti:

• mulča nedrīkst nonākt saskarē ar dārzeņu stublāju, lai izvairītos no slimības vai nāves;
• Neorganisko mulču ziemā nedrīkst atstāt uz dobēm;
• Mulčēšana jāveic tikai uz artas zemes;
• mulčas slānim nevajadzētu būt biezākam par 7 centimetriem;
• Sausas un aukstas augsnes mulčēšana novedīs pie slimību attīstības.