- Melnkāju invāzijas galvenie cēloņi
- Veicinošie faktori
- Slimības pazīmes
- Uz jauniem stādiem
- Uz nobriedušiem krūmiem
- Kāpēc šī slimība ir bīstama kāpostiem?
- Slimības apkarošanas metodes
- Agrotehniskie pasākumi
- Bioloģisko aģentu un ķīmisko preparātu lietošana
- Tautas līdzekļi pret infekcijas slimībām
- Kā novērst stādījumu inficēšanos
- Augsnes sagatavošana un dezinfekcija
- Sēklu dezinfekcija pirms sēšanas
- Profilaktiskas ārstēšanas metodes
Audzējot krustziežus dārzeņus, dārznieki bieži saskaras ar dažādām slimībām, kas ne tikai apdraud turpmāko ražu, bet arī īsā laika periodā noved pie plašas kultūraugu invāzijas. Viena no šādām kāpostu kaitēm ir melnkāja. Ne katrs dārznieks zina, kā ar to cīnīties un kādus preventīvus pasākumus veikt, ievērojami samazinot vēlamā rezultāta sasniegšanas iespējas.
Melnkāju invāzijas galvenie cēloņi
Bīstamo slimību, melnkāju, izraisa sēnīšu sporas, kas izdzīvo temperatūrā zem nulles un pārziemo augsnē. Kad rodas labvēlīgi apstākļi, patogēni kļūst aktīvi un ātri inficē gan jaunus, gan nobriedušus kāpostu stādus.
Melnās kājas attīstību izraisa:
- pārmērīgs augsnes mitrums;
- blīvi stādījumi;
- pārāk karsts vai auksts laiks;
- paaugstināts augsnes skābums;
- svaiga gaisa trūkums (audzējot stādus telpās);
- Pārmērīga mēslošanas līdzekļu lietošana ar augstu slāpekļa koncentrāciju.
Lai novērstu melnās kājas parādīšanos jūsu zemes gabalā, jums jāiegādājas šķirnes ar augstu izturības līmeni pret nelabvēlīgiem vides faktoriem.

Veicinošie faktori
Kāpostu inficēšanās ar melnu kāju priekšnoteikumi ir:
- nepietiekams apgaismojums;
- dažādu veidu bojājumu klātbūtne stādiem;
- augu sakņu skābekļa bads sausas garozas veidošanās dēļ uz augsnes virsmas;
- slikta gaisa cirkulācija starp stādījumiem.
Kad rodas šādi labvēlīgi apstākļi patogēno mikroorganismu vairošanai, kāpostu stublājs vispirms cieš saskares vietā ar augsni.
Slimības pazīmes
Melnkāja ir grūti ārstējama slimība, kas gandrīz acumirklī iznīcina vājus asnus. Simptomi nedaudz atšķiras atkarībā no kāposta vecuma.

Uz jauniem stādiem
Pirmie, kas pakļauti riskam, ir jauni augi, kas nav pilnībā izturīgi pret sēnīšu slimībām. Patogēns var iekļūt sēklās pat dīgšanas laikā. Arī asniem, kas tikko izšķīlušies no augsnes virsmas, trūkst imunitātes. Melnkāju var atpazīt pēc ūdeņaina stublāja, kas pakāpeniski kļūst tumšāks.
Citu augu inficēšanās notiek no jau sapuvušiem asniem. Melnkāju nobriedušiem augiem var atpazīt pēc melnas joslas uz kāposta kāta. Pēc kāda laika šī josla kļūst ievērojami plānāka, izžūst un nolūst. Ja šādus augus apstrādā ar atbilstošiem līdzekļiem, tie var izdzīvot, taču atveseļošanās process būs ļoti lēns un laikietilpīgs.

Uz nobriedušiem krūmiem
Ja melnkāja inficē jau iestādītus kāpostus, var novērot sakņu kakla melnēšanu. Šāda veida kāposti reti iet bojā; pēc apstrādes tie joprojām veidos galviņas, bet nedaudz lēnāk.
Kāpēc šī slimība ir bīstama kāpostiem?
Sēnīšu infekcijas mānīgā daba slēpjas tās straujajā izplatībā, plaši izplatītajos bojājumos un stādu bojāejā. Ja nekas netiek darīts, sakņu kakls sāk pūt, kā rezultātā augs iet bojā.
Slimības apkarošanas metodes
Pie pirmajām kāpostu melnkāju parādīšanās pazīmēm ārstēšana ir būtiska, taču bieži vien iesācēji dārznieki nezina, ko darīt, un pieļauj vairākas kļūdas. Rezultātā tiek izšķiests laiks un zaudēta raža.

Agrotehniskie pasākumi
Ar melnkāju inficēti kāpostu stādi jāizņem no augsnes. Pēc tam stādīšanas bedres jādezinficē ar darba šķīdumu, kura pamatā ir kālija permanganāts (1,5 grami uz 10 litriem ūdens). Pēc tam kāposti regulāri jāapber un saknēm jāpievieno upes smiltis un koksnes pelni.
Lai izvairītos no melnas kājas, kāpostu stādus ieteicams audzēt kūdras podos vai plastmasas traukos.
Jo ātrāk tiek veikti pasākumi pret sēnīšu slimībām, jo lielāka iespēja saglabāt veselīgus augus un iegūt bagātīgu ražu.

Bioloģisko aģentu un ķīmisko preparātu lietošana
Starp visefektīvākajiem bioloģiskajiem un ķīmiskajiem līdzekļiem pret melno kāju pieredzējuši dārznieki atzīmē:
- Fitosporīna pulveri izmanto darba šķīduma pagatavošanai ar ātrumu 6 grami uz 10 litriem ūdens. Produkts tiek atšķaidīts ūdenī 1-2 stundas pirms lietošanas.
- Bordo maisījums, ko izmanto 1% koncentrācijā.
- Šķīdums, kura pamatā ir cepamā soda vai sodas pelni.
- Kālija permanganāts, darba šķidruma koncentrācija ir 0,5%.
- Previcur Energy atšķaida ar ātrumu 20–25 mililitri uz 10 litriem ūdens. Ieteicams veikt trīs apstrādes reizes.
- Trihodermīns, ko lieto ar ātrumu 100 mililitri produkta uz 10 litriem ūdens.

Tautas līdzekļi pret infekcijas slimībām
Pirms sēšanas ieteicams augsni dezinficēt ar kālija permanganāta šķīdumu vai termiski apstrādāt. Ievietojiet augsni piemērotā traukā, pārlejiet ar verdošu ūdeni, pārklājiet ar vāku un cepiet cepeškrāsnī 30 minūtes vismaz 100 grādu pēc Celsija temperatūrā.
Pret melnkāju labi darbojas arī augsnes apkaisīšana ar sasmalcinātu ogli un augu apsmidzināšana ar sīpolu mizu novārījumu. Pret sēnīšu infekcijām efektīvi darbojas arī sasmalcinātas olu čaumalas un cepamās sodas šķīdums (1 tējkarote uz 100 mililitriem silta ūdens). Pret kāpostu melnkāju labi darbojas arī samteņu novārījums.

Kā novērst stādījumu inficēšanos
Lai novērstu melnās kājas attīstību kāpostos, ir jāievēro daži ieteikumi attiecībā uz pirmsstādīšanas darbībām.
Augsnes sagatavošana un dezinfekcija
Dārza augsne, ko izmanto sēklu sēšanai, iepriekš jāuzsilda cepeškrāsnī vai mikroviļņu krāsnī. Vēl viena augsnes dezinfekcijas metode ir apstrāde ar kālija permanganāta vai formalīna šķīdumu.

Ja sēšana jāveic siltumnīcā vai ārā, augsnes skābuma līmeņa normalizēšanai nepieciešams izmantot pelnu pulveri ar ātrumu 100 grami uz 1 kvadrātmetru, un koloidālā sēra pievienošana (5-8 grami uz 1 kvadrātmetru) palīdzēs to dezinficēt.
Sēklu dezinfekcija pirms sēšanas
Darba risinājums, kas balstīts uz tādiem efektīviem preparātiem kā:
- Planriz ar 1% koncentrāciju, ko lieto vienu dienu pirms sēšanas;
- Fitosporin-M, lieto ar ātrumu 4 pilieni uz 1 glāzi ūdens (procedūras laiks – 2 stundas);
- Barjera, pseidobaktērīns;
- Fitoflavīns-300;
- Baktofits;
- kālija permanganāts.

Pēc apstrādes sēklas 20 minūtes jāiemērc siltā ūdenī (50 grādi pēc Celsija). Šis sagatavošanas process palīdz aizsargāt gan stādus, gan nākamos asnus no melnkāju slimības. Sēklas ieteicams sēt marta beigās vai aprīļa sākumā.
Ja atklājat ar melnkāju inficētus asnus, bez vilcināšanās izņemiet tos no augsnes. Var paturēt tikai tos augus, kas nav paredzēti ilgstošai uzglabāšanai.
Profilaktiskas ārstēšanas metodes
Lai kāposti nesaslimtu ar melnkāju, tos ieteicams audzēt tikai augsnē ar pietiekamu mitrumu un gaisa caurlaidību. Pirms stādu stādīšanas obligāti jādezinficē augsne, izmantojot koloidālo sēru ar ātrumu 40 grami uz 10 litriem ūdens, izmantojot 2 litrus darba šķīduma uz 10 kvadrātmetriem.
Pret melnkāju efektīvi ir Bordo maisījums (1%) un vara sulfāts. Pēc visām smidzināšanas reizēm augsne jāpārkaisa ar smiltīm (1 cm biezumā) vai koksnes pelnu maisījumu. Kāpostu melnkājs ir viena no visbiežāk sastopamajām krustziežu dzimtas augu slimībām. Augseka un profilaktiskie pasākumi samazina sēnīšu infekcijas risku. Izvēloties šķirni, ieteicams izvēlēties tikai tās, kurām ir pastiprināta imunitāte un izturība pret temperatūras svārstībām.











