- Kāpēc tulpes tiek izraktas?
- Ieteicamais rakšanas laiks un noteikumi
- Kā sagatavot spuldzes uzglabāšanai
- Kalibrēšana un noraidīšana
- Žāvēšana
- Apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem
- Ilgtermiņa uzglabāšanas nosacījumi
- Konteiners un telpas
- Temperatūra un mitrums
- Stādāmā materiāla kontrole
- Kādas grūtības var rasties nepareizas uzglabāšanas dēļ?
Tulpes ir vieni no pirmajiem ziediem, kas rotā dārzu, iestājoties siltākam laikam. Tomēr pēc noziedēšanas to sīpolus nevajadzētu atstāt zemē līdz nākamajai sezonai. Tas ir tāpēc, ka stādāmais materiāls negatīvi reaģē uz mitrumu un temperatūras svārstībām, un tas ir uzņēmīgs pret kukaiņu kaitēkļiem un sēnīšu slimībām. Pirms šo prīmulu stādīšanas ir svarīgi saprast, kā pareizi uzglabāt tulpju sīpolus līdz nākamajam pavasarim.
Kāpēc tulpes tiek izraktas?
Tulpes ir jāizrok katru gadu, jo augs katru sezonu nomaina sīpolu — vecais nokalst, un tā vietā veidojas vairāki jauni. Šķirnes augiem papildus sīpoliem veidojas arī vairāki atvases.
Ja tulpes pēc noziedēšanas netiek izraktas, jaunizveidojušās tulpes sāks drūzmēties viena pie otras un konkurēs par barības vielām. Tas izraisa pumpuru samazināšanos, neļaujot augiem veidot skaistus, lielus ziedus. Turklāt šī pārpildītā vide veicina dažādu puvju attīstību, kas bojā sīpolus.
Vēl viens iemesls, kāpēc tulpes ir jāizrok, ir tas, ka to vietējās vasaras ir karstas, un sīpoli labi sasilst, kas ir nepieciešams jaunu ziedpumpuru veidošanai. Tomēr mūsu klimats neļauj augu materiālam sasilt augsnē pat pilnā saulē. Turklāt pēc sīpolu izrakšanas dārzniekam ir iespēja pievienot augsnei barības vielas, lai uzlabotu tās kvalitāti un iznīcinātu nezāles.
Sīpoli, kas nav izņemti no zemes, katru gadu nogrimst arvien dziļāk. Pēc dažiem gadiem dzinumiem ir grūti izlauzties virszemē, un šādā dziļumā ziedpumpuriem nepieciešamā siltuma trūkst.

Ieteicamais rakšanas laiks un noteikumi
Optimālais laiks sīpolu izrakšanai mērenajā klimata joslā ir jūnija beigas vai jūlija sākums. Šis laiks dažādās klimata zonās atšķiras, taču ir viena zīme, kas jāmeklē, lai nepalaistu garām piemērotu brīdi. Kad lapas kļūst dzeltenas divās trešdaļās no to garuma, stādāmais materiāls tiek izņemts no augsnes. Šajā laikā jaunās sīpolpuķes jau ir nostiprinājušās, un mazie sīpoliņi ir stingri pie tām piestiprinājušies.
Rudenī izraktais materiāls tiek stādīts atpakaļ puķu dobēs; šis darbs tiek veikts no septembra beigām līdz oktobra vidum.
Lai sīpoli mājās tiktu labi uzglabāti, tie ir jāizrok un pareizi jāsagatavo:
- Eksperti iesaka veikt darbus, kad augsne ir sausa un drupana.
- Rakšanai tiek izmantota dakša, lai nesabojātu stādāmo materiālu.
- Tie pārņem augsnes daļu, nedaudz prom no ziediem.
- Ja stublāji vēl nav novītuši, augsne no sīpoliem tiek rūpīgi nokratīta, un virszemes daļa netiek nogriezta; tā joprojām satur barības vielas, ko tā dos sīpoliem.
- Ja darbs tika veikts lietainā laikā un augsne ir mitra, stādāmo materiālu mazgā zem tekoša ūdens un pārbauda, vai nav bojājumu un slimības pazīmju.
Ziedu laistīšana tiek pārtraukta nedēļu pirms plānotā darba.
Kā sagatavot spuldzes uzglabāšanai
Lai stādāmais materiāls saglabātos neskarts līdz nākamajai stādīšanai, sīpoli ir pienācīgi jāsagatavo un telpā, kur tie tiks uzglabāti līdz rudenim, jārada labvēlīgi apstākļi.
Kalibrēšana un noraidīšana
Pēc sīpolu izrakšanas no zemes tos pārbauda. Vispirms izmet inficētos eksemplārus un tos, kuriem ir puves vai kukaiņu bojājumu pazīmes. Šāds stādāmais materiāls uzglabāšanas laikā inficēs atlikušās tulpes. Pēc tam tos šķiro, atdalot lielos sīpolus no mazajiem un atsevišķi sašķirojot jaunos sīpolus. Tas tiek darīts tāpēc, ka mazs stādāmais materiāls tiks stādīts seklākā dziļumā nekā lielākie.
Žāvēšana
Lai iepriekš izrakto materiālu žāvētu, izmantojiet kastes ar sieta dibenu. Sīpolus izklāj divos vai trijos slāņos un novieto zem pārsega, lai pasargātu tos no saules gaismas un lietus. Materiālu atstāj žūt divas līdz trīs dienas.

Pēc šī laika no sīpoliem noņem sausās zvīņas un nogriež stublājus, kā arī apgriež vecās saknes.
Apstrāde ar dezinfekcijas līdzekļiem
Pēc žāvēšanas tulpju sīpolus apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli. Šim nolūkam izmanto 0,5% kālija permanganāta koncentrāciju. Sīpolus šķīdumā iemērc 30 minūtes. Šī apstrāde pasargā tulpes no slimībām un piešķir tām mangānu, kas ir svarīgs lieliem, spilgtiem pumpuriem.
Ilgtermiņa uzglabāšanas nosacījumi
Lai puķu sīpoli būtu veseli līdz stādīšanai, ir svarīgi nodrošināt piemērotus apstākļus. Galvenās prasības ir vājš apgaismojums, stabila temperatūra bez svārstībām un zems mitrums.
Konteiners un telpas
Stādāmā materiāla uzglabāšanai ieteicams izmantot pītos grozus vai koka kastes. Sīpolus novietojiet vienā kārtā un apkaisiet ar zāģu skaidām vai vermikulītu, lai pasargātu tos no pārmērīga mitruma.
Ja privātmājā ir sastopami grauzēji, tulpju stādāmais materiāls jāievieto sieta maisos un jāpakar pie griestiem. Pirms stādīšanas nav ieteicams sīpolus uzglabāt kartona kastēs vai plastmasas maisiņos. Pirmajā gadījumā kastes ātri kļūst mitras, kas izraisa pelējuma veidošanos. Maisos trūkst ventilācijas, un sīpoli sāk pūt.
Uzglabājiet konteinerus ar stādāmo materiālu uz izolēta balkona vai noliktavā. Vasaras mājā piemērota vieta ir sauss pagrabs vai pagrabstāvs. Galvenais ir uzturēt tur stabilu temperatūru.
Temperatūra un mitrums
Uzglabāšanas temperatūrai jābūt no 24 līdz 28 °C. Ja sīpolus nav paredzēts stādīt rudenī, pakāpeniski samaziniet temperatūru līdz 12–15 °C. Mitrums uzglabāšanas vietā nedrīkst pārsniegt 60 %, pretējā gadījumā attīstīsies sēnīšu slimības, kas bojās sīpolus. Periodiski vēdiniet telpu, kurā atrodas ziedēšanas materiāls.

Stādāmā materiāla kontrole
Uzglabātās sīpolpuķes periodiski pārbauda, vai nav slimību un kaitēkļu bojājumu pazīmju. Ja tiek atrastas slimas sīpolpuķes, tās tiek izmestas, lai novērstu veselīga stādāmā materiāla inficēšanu. Ja sīpoli ir no sausuma sarāvušies, telpā apsmidziniet ūdeni, lai palielinātu mitrumu. Ieteicams dažāda izmēra sīpolus un augu materiālu uzglabāt atsevišķi.
Kādas grūtības var rasties nepareizas uzglabāšanas dēļ?
Problēmas parasti rodas, ja tulpes netiek pareizi uzglabātas. Ja mitrums un temperatūra ir pārāk augsts, sīpoli pūst vai priekšlaicīgi dīgst. Tomēr pārāk sauss gaiss ir kaitīgs arī stādāmajam materiālam, izraisot tā saraušanos un bojāeju. Slimas un veselas tulpes nekad nedrīkst turēt kopā, jo sēnīšu slimības ātri izplatās un noved pie tulpju sīpolu bojāejas.

















