Holandiešu hibrīdtomāts ‘Ivanhoe’ ir pelnīti iecienīts krievu dārznieku vidū. Šai šķirnei piemīt daudzas pozitīvas īpašības, ko novērtē gan lauksaimnieki, gan patērētāji. Šo tomātu ieteicams audzēt plastmasas siltumnīcās un stikla vai polikarbonāta siltumnīcās. Ir vērts uzzināt par ‘Ivanhoe’ šķirnes īpašībām, tās priekšrocībām un trūkumiem.
Tomātu galvenās īpašības
Ivanhoe F1 tomāti ir agri nogatavojoši, augstražīgi pirmās paaudzes hibrīds. Šī šķirne aug gara un izplesta, siltumnīcas apstākļos sasniedzot pat 180 cm augstumu. Auga stublāji ir spēcīgi un elastīgi, ar platām, dziļi augošām saknēm. Vidēji blīvā lapotne nodrošina labu augļu aizsardzību no nokrišņiem un tiešiem saules stariem. Lapas ir mazas, blīvas un tumši zaļas.

Tomāti nogatavojas lielos ķekaros pa 5–7 tomātiem. Viens Ivanhoe šķirnes krūms vienlaikus var dot līdz pat 6 ķekariem.
Augļa krāsa nogatavojoties mainās no gaiši zaļas līdz tumši sarkanai. Tomāta vidējais svars ir 150–160 g. Tomāti ir apaļi un nedaudz iegareni. Krāsa ir vienmērīga, bez zaļiem plankumiem kāta pamatnē. Miziņa ir stingra un spīdīga, un tā var izturēt vieglus triecienus un kritienus no neliela attāluma. Mīkstums ir sulīgs, salds un vidēji stingrs. Garša ir izteikti līdzīga tomātam, salda un nedaudz skābena.
Šķirne “Ivanhoe” dod diezgan augstu ražu. Labvēlīgos laika apstākļos un ar pienācīgu kopšanu tā dod 10–12 kg ražu no kvadrātmetra. Novāktie tomāti ir piemēroti transportēšanai un ilgstošai uzglabāšanai. Šo īpašību bieži ņem vērā lauksaimnieki un dārznieki, kas audzē “Ivanhoe” pārdošanai.

Augļi ir daudzpusīgi kulinārijas ziņā. Patērētāju atsauksmes liecina, ka tomātus ēd svaigus, no tiem pagatavo gardas sulas, kečupus, lečo un salātus. Tomātus arī konservē stikla burkās un marinē plastmasas un koka mucās.
Šķirnes priekšrocības un trūkumi
Ražotāja sniegtais apraksts pilnībā atbilst tomātu faktiskajām īpašībām.
Tās priekšrocības ietver šādas īpašības:
- ogu agrīna un gandrīz vienlaicīga nogatavošanās;
- augsta raža visā dārzkopības sezonā;
- lieliska garša, kulinārijas daudzpusība;
- nepretenciozitāte pret laika apstākļiem, tiešu saules staru tolerance;
- izturība pret kaitēkļiem, sēnīšu un infekcijas slimībām;
- audzēšanas un kopšanas vienkāršība.
Runājot par trūkumiem, tos drīzāk var uzskatīt par izaicinājumu: stādu augšanas periodā ir jāuztur noteikts temperatūras un ūdens režīms. Augiem ir nepieciešams atbalsts, jo augļu svars var izraisīt to saliekšanos un nokrišanu zemē.

Audzēšanas iezīmes
Sēklām nav nepieciešama iepriekšēja apstrāde, jo tā jau ir veikta rūpnīcā. Tomēr sacietēšana ir būtiska, jo no tās ir atkarīga augu dzīvotspēja un produktivitāte. Pirms sēšanas jāsagatavo auglīga augsne. Var iegādāties gatavas tabletes vai arī pagatavot savu maisījumu. Tas ir gatavots no humusa, veciem kūtsmēsliem un kūdras. Sēklas sēj 5–8 mm dziļumā un viegli apber ar augsni. Laistīšanu veic ar smidzinātāju, lai sēklas neaizskalotos.

Pilnīgai stādu attīstībai nepieciešamas 55–60 dienas. Siltumnīcā tos var stādīt, kad izveidojušās vairākas pamatlapas un viena ziedkopa. Pirms pārstādīšanas stādi jāiznes ārā. To vispirms dara dienas laikā, pēc tam vakarā tos norūda.
Augsne stādiem tiek sagatavota īpašā veidā: bedrītes piepilda ar dezinficētām smiltīm, pelniem, kokogli un humusa maisījumu. Augsne ap bedrītēm tiek apstrādāta pret kaitēkļiem.
Stādi tiek stādīti 40–50 cm attālumā starp krūmiem un 80–100 cm attālumā starp dobēm. Lai nesabojātu nobriedušus augus, nekavējoties jānodrošina savi balsti. Augļu ražošana sākas 98–105 dienas pēc sēklu ievietošanas augsnē.

Tomātu kopšana ir vienkārša un neprasa daudz pūļu. Lūk, kā:
- ravēšana;
- kaitēkļu manuāla savākšana no augļiem un lapām;
- periodiska lapotnes retināšana, lai uzlabotu ventilāciju un apgaismojumu;
- regulāra laistīšana ar siltu un nostādinātu ūdeni, vēlams vakarā;
- mēslošanas līdzekļu lietošana vismaz divas reizes mēnesī, mainot to veidus;
- Augu izsmidzināšana ar insekticīdiem pret putniem un kukaiņiem.
Ievērojot šos noteikumus un saglabājot optimālu mitrumu siltumnīcā, jūs varēsiet iegūt svaigus tomātus jau vasaras sākumā.










