Vai tas ir nepieciešams un kā pareizi laistīt ābolu vasarā, normas un biežums

Bērni mīl ābolus, un pieaugušie tos dievina. Šiem augļiem ir patīkama garša, tie satur dabīgas skābes, dažādus vitamīnus un antioksidantus. Lai gan koki ne vienmēr dod labu ražu, daudzi iesācēji dārznieki prāto, kā laistīt ābeles vasarā, cik daudz ūdens tām nepieciešams, kāpēc tās neaug un kāpēc tās nepiedāvā sulīgus augļus, kas uzlabo gremošanu un stiprina imunitāti.

Kā savlaicīga un pareiza laistīšana ietekmē koku augšanu un augļu veidošanos

Klimats ir kļuvis arvien mainīgāks. Sausums skar apgabalus, kur iepriekš nokrišņi bija bieži sastopami. Ābelēm sāk trūkt ūdens, ko atnes lietusgāzes, un to saknes nespēj to pietiekamā daudzumā iegūt no zemes. Koki var izturēt ilgstošu sausumu, bet jaunie augi nespēj attīstīties, ja tiem trūkst mitruma. Nobriedušām ābelēm ir grūtības veidot augļus, un zaļie augļi nokrīt.

Augļu kokiem karstā laikā nepieciešams daudz ūdens, bet pārlaistīšana ilgstošā lietainā laikā var būt kaitīga. Ābeles piedzīvo dažādas attīstības stadijas un augšanas periodus, kas jāņem vērā.

Optimāla ūdens temperatūra un sastāvs apūdeņošanai

Augļu koku augsnes apūdeņošana dārzā ir tikpat vienkārša kā šļūtenes ievirzīšana vagās un rievās. Vēl viena metode ir laistīšana. Augsnei zem ābelēm jābūt mitrai vismaz 60 cm dziļumā. Ūdens apūdeņošanai jāņem no akas, urbuma vai krāna, iepriekš pārbaudot šķidrumu, vai tajā nav ķīmisku vielu, toksisku vielu un smago metālu piemaisījumu.

Augļu koki labi panes aukstu laistīšanu, bet, ja temperatūra ir nedaudz virs 0, saknes pārstāj attīstīties un ābele var saslimt.

Apūdeņošanas likmes

Laistīšanas daudzums lielā mērā ir atkarīgs no auga vecuma, lai gan lomu spēlē arī citi faktori. Kokiem, kas iestādīti māla augsnē, nepieciešams visvairāk ūdens. Lai pārbaudītu, vai ābele saņem pietiekami daudz mitruma, zem tās jāizrok 25–30 cm dziļa bedre un jāizņem augsne. Ja augsne, to piespiežot, drūp, augam nepieciešama laistīšana.

jauns koks

Stādam nepieciešami 3 spaiņi ūdens vienai laistīšanas reizei; ābelei līdz 5 gadu vecumam nepieciešami 6 līdz 8 spaiņi. Laistīšanas reižu skaits tiek palielināts ilgstoša karstuma un sausuma laikā.

Pieaugusi un augļus nesoša ābele

Pienācīgi kopjot, augļu koks attīstās un aug ātri, un, kad tas sāk ražot augļu ražu, tam nepieciešams vairāk ūdens. Ābelei vecumā no 6 līdz 10 gadiem nepieciešami vismaz 12 spaiņi ūdens. Augsnei ap koka stumbru jābūt mitrai līdz 70–80 cm dziļumam.

Vecs koks

Ābeles nes augļus ļoti ilgi, priecējot ar sulīgiem augļiem līdz pat 35 gadiem vai ilgāk. Šāda auga apūdeņošanai uz katru ceturtdaļu tranšejas, kas izrakta zem vainaga, nepieciešami 30–40 litri ūdens.

Kā pareizi laistīt ābeles

Augļu koki tiek stādīti tā, lai sakņu kakls atrastos pāris centimetru virs zemes, lai novērstu ūdens stagnāciju. Ir pieejamas vairākas apūdeņošanas metodes, tostarp virszemes apūdeņošana, pilienveida apūdeņošana un laistīšana.

Pēc stāda iestādīšanas

Reģionos ar karstām vasarām un maigām ziemām augļu kokus stāda rudenī. Sibīrijas un Urālu skarbajā klimatā ābeles vislabāk aug pēc stādīšanas pavasarī. Bedre, kurā ievieto vienu gadu vecu koku, tiek piepildīta ar kompostu un minerālmēsliem. Tiek izrakta gredzenveida bedre un pievienoti divi vai trīs spaiņi ūdens. Veģetācijas periodā stādus laista trīs reizes.

Atkarībā no sezonas

Lai ābeles labi attīstītos, siltajā sezonā augsne ap koka stumbru tiek vairākkārt samitrināta, bet viens no laistīšanas kritērijiem ir augsnes sastāvs.

Ja augsne nelaiž cauri ūdeni, pārmērīga apūdeņošana izraisīs teritorijas slapšanu, un koku saknes to nevar paciest.

Pavasarī ziedēšanas periodā

Reģionos, kur ziemā ir maz sniega, nobriedušas ābeles ieteicams laistīt, kad atveras pumpuri. Pieredzējuši dārznieki neiesaka laistīt augļu kokus ziedēšanas laikā. Ja ir pārmērīgs mitrums:

1. Olnīcu skaits samazinās.
2. Parādās pelējums.
3. Iegūtie augļi pūst.

Granātāboli jālaista 15 dienas pēc ziedēšanas beigām, kas mērenā klimatā parasti notiek ap maija beigām. Lai ābelēm netrūktu mitruma, pārbaudiet augsnes mitruma līmeni.

Vasarā, olnīcas veidošanās laikā

Ja ilgstoši saglabājas ārkārtējs karstums, stādi jālaista reizi desmit dienās. Ja nav pārmērīga karstuma, jaunie koki jālaista jūlijā un augustā, papildus pavasarī. Vasarā jālaista zona ap nobriedušu ābeļu stumbriem:

• 15–20 dienas pēc ziedēšanas;
• kad āboli ir piepildīti ar sulu;
• 2-3 nedēļas pirms augļu nogatavošanās.

Dārza apūdeņošanai varat izmantot virszemes metodi vai, vēl labāk, uzstādīt pilienveida apūdeņošanas sistēmu.

Rudenī ražas novākšanas laikā

Atkarībā no šķirnes ābolus novāc dažādos laikos — jūlijā, augustā un septembrī. Lai novērstu augļu puvi, kokus pirms ražas novākšanas trīs nedēļas laist. Augsne tiek samitrināta pa visu vainaga perimetru.

Oktobrī ābeles laista, ja ilgstoši nav lijis un tuvākajā laikā lietus nav gaidāms.

Atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem

Stepes zonā valda sauss laiks; rietumu reģionos nokrīt maksimālais nokrišņu daudzums, un augsne kļūst pārsātināta ar mitrumu.

Karstumā

Savlaicīga laistīšana palīdz novērst pārkaršanu vasarā, kad temperatūra paaugstinās līdz 40°C. Šajā periodā ābeli laistiet reizi nedēļā. Daudzums tiek aprēķināts, pamatojoties uz koka aizņemto platību, un tas ir 30 litri uz kvadrātmetru, nevis četri spaiņi, kas nesasniegs saknes.

Mērenos platuma grādos augļu dārzus nav ieteicams laistīt augustā, jo ābeles aukstajā ziemā var nomirt sākušās augšanas dēļ.

Sausā periodā

Negatavi āboli masveidā nokrīt, kad kokam trūkst mitruma. Dārznieki bieži zem ābelēm lej 3 vai 4 spaiņus ūdens, taču šāda laistīšana sausuma laikā kokiem nav labvēlīga un var pat būt kaitīga. Ap katru augu jāizrok vairākas vagas, kas izvietotas nevienmērīgos attālumos no stumbra. Lai nodrošinātu augsnes mitrināšanu vismaz 60 cm dziļumā, katrā gredzenā jāielej vismaz 20 spaiņi ūdens.

Lietainā laikā

Ābeles slikti panes sausumu, bet pārmērīgs mitrums var izraisīt sēnīšu veidošanos, kas izraisa sakņu puvi vai moniliozi augļu kokos. Ja pastāvīgi līst un augsne kļūst ļoti mitra, laistīšana jāpārtrauc.

Ko var pievienot ūdenim, lai pabarotu koku?

Lai ābeles, tāpat kā citi augi, augtu un ražotu augļus, tām nepieciešami minerāli un barības vielas. Augsne pastāvīgi tiek noplicināta, tāpēc ieteicams kokus mēslot kopā ar laistīšanu.

Dzelzs sulfāts

Ogas ir bagātas ne tikai ar vitamīniem, bet arī satur dažādus mikroelementus. Lai koks attīstītos normāli un ražotu bagātīgu ražu, ieteicams apūdeņošanas ūdenī izšķīdināt dzelzs sulfātu. Ja augsnē trūkst šīs vielas, ābeles cieš no hlorozes. Tomēr dzelzs sulfātu nevajadzētu lietot katru gadu, bet to var izmantot sēnīšu slimību profilaksei.

Vara sulfāts

Agrā pavasarī koku apsmidzināšanai izmanto neorganisku savienojumu, kas darbojas kā antiseptisks un fungicīds. Tomēr ābeļu ūdenim nav ieteicams pievienot vara sulfātu. Pārmērīgs daudzums negatīvi ietekmē koka veselību, izraisot deģenerāciju un vēzi.

Vistas mēsli

Koncentrēts organiskais mēslojums, kas satur dažādus mikroelementus, fosforskābi un sēru. Lielos daudzumos tas izraisa koku apdegumus un ir labvēlīgs augam. Sajauciet spaini vistas mēslu ar 1/4 tases ūdens un ļaujiet tam vairākas dienas ievilkties mucā, pirms uzklājat to uz ābeles stumbra. Šī mēslojuma daudzums pieaugušam kokam nedrīkst pārsniegt trīs spaiņus; stādam pietiek ar vienu spaini.

Ūdens un ziepes

Neberiet zem ābeles nosēdumus, jo tie satur bīstamus nātrija savienojumus, kas iznīcina ne tikai sēnītes un baktērijas, bet arī labvēlīgos organismus. Koku var barot ar tīru ziepju šķīdumu, kas nesatur piedevas un krāsvielas.

Kālija permanganāts

Kālija permanganātu var izmantot augsnes dezinfekcijai. Tomēr to nedrīkst pievienot ūdenim, ko izmanto ābeļu laistīšanai, jo tas stipri paskābina augsni.

Raugs

Kā mēslojumu izmanto raudzēta alus vai kvasa atlikumus. Lai apkarotu puvi vai rūsu, augļu koku lapas apsmidzina ar rauga un ūdens šķīdumu; šis šķīdums nav piemērots laistīšanai.

Pamata kļūdas

Lai gan ābeles tiek uzskatītas par viegli audzējamām, ne visiem patīk to sulīgie augļi. Bieži vien dārznieki vasarā nepareizi mulčē augsni zem kokiem, lai saglabātu mitrumu. Biezs komposta slānis neļauj ūdenim iesūkties augsnē, kā rezultātā saknes izžūst. Bieži vien dārznieki augsni tik cieši pārklāj ar salmiem vai zāģu skaidām, ka tās pieskaras stumbram, izraisot ābeles saslimšanu.

Koku augšana apstājas, ja tiem trūkst mitruma. Dārznieki ne vienmēr pārbauda, ​​cik dziļi augsne ir iesūkusies. Daudzi dārznieki laista savus kokus, kad vien viņiem ir brīvs laiks, ignorējot to, ka ārā ir karsts un viņiem jāgaida, līdz noriet saule.