- Gurķu sakņu sistēmas struktūra: apraksts un īpašības
- Kā veidojas sakņu sistēma
- Kur veidojas papildu un sānu saknes?
- Gurķu sakņu garums
- Cik dziļi sniedzas gurķu saknes?
- Gurķu sakņu sistēmas palielināšanas metodes
- Gurķu barošanas zona
- Vai man ir nepieciešams atraisīt augsni un uzkalnot gurķus?
- Kā pareizi uzkalnot augus
- Atklātā zemē
- Siltumnīcā
- Laistīšana
- Mēslojums un virsējā mēslošana
- Kādas slimības un kaitēkļi var ietekmēt sakņu sistēmu?
- Sakņu puves cēloņi
- Kā pasargāt kultūraugus no slimībām un kā ar tām cīnīties
Gurķu un tomātu sakņu sistēmas struktūra atšķiras. Tāpēc abām šķirnēm nevajadzētu piemērot vienādu kopšanu, jo tas novedīs pie neatgriezeniskām sekām. Zinot, vai sakņu sistēma ir ar centrālo vai šķiedrainu sakni un tās dziļumu, varēsiet pareizi lietot mēslojumu un novērsīsiet sānu dzinumu bojājumus, irdinot augsni. Iepazīsim gurķus labāk, sākot ar saknēm.
Gurķu sakņu sistēmas struktūra: apraksts un īpašības
Gurķi nāk no subtropiem un ir cieši saistīti ar ķirbjiem. Tāpēc to sakņu sistēmas ir līdzīgas, atšķirība ir tāda, ka gurķi ir daudz īsāki. Auga seklā sakņu sistēma (līdz pat 30 centimetriem zem virsmas) izceļas ar paaugstinātu spēju absorbēt mitrumu no blakus esošajiem augsnes slāņiem.
Viss ir saistīts ar sānu zariem. To dēļ nav ieteicams irdināt un uzirdināt gurķu dobes. Labāk sakņu zonu pārklāt ar mulčas kārtu; tas būs izdevīgāk. Gurķu centrālās saknes un zaru lomas saistība ir šāda: jo dziļāk iet galvenā sakne, jo mazāk attīstās sānu saknes.
Nejauši bojāti augu dzinumi atkopjas vidēji 8–10 dienu laikā. Tas ietekmēs gurķu augļu aizmešanās aizkavēšanos nākotnē.
Kā veidojas sakņu sistēma
Augam augot, tā virszemes daļa vienlaikus attīsta neredzamo, pazemes daļu. Gurķu saknīšu veidošanās ātrums ir atkarīgs no augsnes mitruma un barības vielu pieejamības. To ietekmē augsnes caurlaidība gaisam un barības vielām, kā arī tās ķīmiskais sastāvs (sāļi, skābums un organisko vielu klātbūtne). Svarīgs ir arī apgaismojuma līmenis gurķu dobē, nodrošinot, ka visas lapas saņem nepieciešamo siltuma daudzumu.

Taču augsnes mitrums tiek minēts kā galvenais faktors, kas ietekmē centrālo un sānu sakņu augšanu. Tas ietekmē sakņu sistēmas izplatīšanos no gurķa auga uz āru (nepietiekama laistīšana) vai spēcīgas mietsaknes vienmērīgu attīstību (ar vienmērīgu augsnes mitrumu).
Kur veidojas papildu un sānu saknes?
Gurķi var attīstīt papildu saknes virszemes zonā, savācot vērtīgu mitrumu visā zemes gabalā. Šīs saknes atrodas sekli, burtiski tieši zem augsnes virskārtas, un tāpēc tās ir viegli sabojājamas, ja ar tām rīkojas neuzmanīgi.
Gurķu sakņu garums
Gurķu potcelmu vidējais izmērs atšķiras atkarībā no šķirnes, reģiona un audzēšanas apstākļiem. Tradicionāli, stādot siltumnīcā vai atklātā zemē, starp blakus esošajiem augiem tiek izmantots 30–40 centimetru atstatums. Šī ir auga sānu sakņu augšanas zona, to maksimālais garums.

Cik dziļi sniedzas gurķu saknes?
Pateicoties entuziastu pētījumiem, 20. gadsimta 30. gados bija iespējams noteikt, ka gurķa centrālā kāta lielākais garums dažādos krūma vecumos sasniedz šādus izmērus:
- 14 dienas – 60 centimetri;
- 40 dienas un vairāk – līdz 110 centimetriem.
Gurķa galvenās, sazarotās saknes ir koncentrētas zonā, kas atrodas 25 centimetrus zem augsnes virsmas. Līdz pat 70% sakņu atrodas 5 līdz 40 centimetru dziļumā.
Gurķu sakņu sistēmas palielināšanas metodes
Gurķus ir iespējams piespiest attīstīt un palielināt to galvenās un sānu saknes. Pirmkārt, izmantojiet siltu, nostādinātu ūdeni, nekad tieši no elektrotīkla. Gurķi "sajūt" augsnes temperatūras izmaiņas; kad tā nokrītas līdz 13 grādiem pēc Celsija, augs novīst un kļūst neaktīvs. Tāpēc pirmais noteikums augu augšanas stimulēšanai ir savlaicīga un temperatūrā kontrolēta laistīšana.
Tālāk: neļaujiet gurķu saknēm kļūt atsegtas – saules gaismas iedarbība kaitē krūmam. Tāpēc to nevajadzētu pieļaut. Trešais noteikums ir regulāri nodrošināt gurķu pazemes daļu ar svaigu gaisu. Tomēr augsnes irdināšana nav atļauta, tā vietā tiek izmantota mulčēšana.
Nākamais apsvērums ir mikroelementu (fosfora vai komplekso mēslošanas līdzekļu) klātbūtne augsnē. Bez barības vielām gurķi neaugs. Lietojot šķidros mēslošanas līdzekļus, minerālvielu koncentrācija jāuztur 2 grami uz litru ūdens. Ir pieejami arī dažādi augšanas stimulatori, taču ne visi no tiem ir droši vai spēj nodrošināt videi draudzīgu ražu.

Gurķu barošanas zona
Lai dārzā izaudzētu gardu, sulīgu gurķi, augam jānodrošina atbilstošas barības vielas, kopšana un ērta augšanas vide. Audzējot ārā, starp gurķu augiem jāievēro 30 centimetru attālums, bet siltumnīcā — līdz 40 centimetriem (60 centimetriem starp rindām). Šī vieta nodrošinās gurķim pietiekamas barības vielas, koncentrējot gaismu, siltumu, ūdeni un minerālvielas.
Vai man ir nepieciešams atraisīt augsni un uzkalnot gurķus?
Iesācēji dārznieki ķirbju kopšanā bieži pieļauj nopietnas kļūdas. Tas ietver augsnes irdināšanu vai uzbēršanu ap gurķiem. Augsnes pārvietošana vai mēģinājums to mehāniski nosusināt atklās trauslās saknes un pat tās sabojās. Tad augs būs spiests tērēt enerģiju savu orgānu atjaunošanai, nevis augšanai un attīstībai, stiprināšanai un augšupvešanai.
Laba alternatīva augsnes irdināšanai ir mulčas izmantošana. Tā var būt lapas, mazu krūmu atgriezumi vai komposts. Tas palīdzēs aizsargāt gurķi, saglabājot mitrumu augsnē un nodrošinot skābekli sakņu zonai.
Kā pareizi uzkalnot augus
Lielākajai daļai dārza kultūru ieteicams veikt apaugļošanu ar vaļņiem, taču gurķi var būt izņēmums. Problēma slēpjas sānu dzinumu relatīvi seklā izvietojumā, kas rada traumu risku. Pieredzējuši audzētāji izvairās no veselīgu, normāli augošu un augļojošu gurķu apaugļošanas ar vaļņiem. Šis galējais pasākums tiek izmantots tikai tad, ja augs ir slims vai tā saknes ir bojātas.
Atklātā zemē
Mans gurķu stāds ir novītis, un saknēm attīstās puve pārlaistīšanas vai citas slimības dēļ. Ko man darīt? Augu var glābt, pareizi apberot augus. Gurķa augšējo, virszemes daļu uzmanīgi sarullē gredzenā un novieto uz augsnes virsmas. Virsū uzmanīgi uzber iepriekš sagatavotu, pietiekami irdenu un mēslotu augsni, vienmērīgi sadalot to auga barošanās zonā. Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka augs pats sadzīs, izaudzēs jaunas saknes un nostiprināsies augsnē.

Siltumnīcā
Siltumnīcas apstākļos, īpaši, ja rindas ir izvietotas atstatumā režģi gurķu kātu atbalstamAugsnes uzbēršana tiek veikta, pievienojot augsni. Auglīgu augsni pievieno iepriekš izveidotajām vagām, kur tika stādītas sēklas vai stādi. Šī augsne arī saglabās mitrumu un veicinās sānu sakņu augšanu.
Laistīšana
Bez pienācīgas laistīšanas nebūs ražas — tas ir gurķu audzēšanas pamatprincips. Neatkarīgi no augšanas apstākļiem, vai tie aug atklātā zemē vai siltumnīcā, gurķu augiem ir jāsaņem pietiekams mitrums. Lai sakņu sistēma un augļi attīstītos vienmērīgi, augsnes mitruma līmenim jābūt 80%. Samazinājums zem 30% ir nepieņemams, jo tas novedīs pie auga bojāejas.
Lai uzturētu nepieciešamo izšķīdušā ūdens līdzsvaru augsnē, ir jāuzrauga arī tās caurlaidība. Smagas, smalkgraudainas augsnes saglabās mitrumu, kas novedīs pie puves. Apūdeņošanai ir nepieciešams silts, nevis auksts ūdens: tas ietekmē ūdens absorbcijas ātrumu sakņu sistēmā. Tajā pašā laikā vispārēja temperatūras pazemināšanās sakņu zonā noved pie augu slimību attīstības.

Mēslojums un virsējā mēslošana
Gurķus baro ar minerālmēslu ūdens šķīdumiem, kā arī organiskajām vielām. Ir daudz iespēju, tostarp tradicionālās un eksotiskās metodes. Tās ietver raugu, pelnus, maizi, vistas mēslus un sīpolu mizu uzlējumu. Minerālu kompleksi satur magniju, kāliju un slāpekli — visu nepieciešamo veiksmīgai gurķu augšanai.
Vienkāršākais veids, kā pagatavot vienkāršu, bet efektīvu mēslojumu, ir nedēļu mērcēt vecu maizi.
Ir svarīgi atcerēties, ka visi šķīdumi pirms lietošanas jāatšķaida ar ūdeni. Piedevas uzmanīgi pievienojiet saknēm vai speciāli izraktā vagā.
Kādas slimības un kaitēkļi var ietekmēt sakņu sistēmu?
Sakņu puve ir visbiežākais gurķu vaininieks. Tā rodas nepareizas laistīšanas, stāvoša gaisa un sēnīšu sporu iekļūšanas augsnē dēļ. Laputis ir visbīstamākais kukainis, jo no tām ir grūti atbrīvoties.

Sakņu puves cēloņi
Gurķu augu slimības un sakņu bojājumus var izraisīt vairāki faktori. Tie ietver sānu zaru traumatiskus bojājumus, traucētu gaisa cirkulāciju un sporu pārnešanu no blakus esošajiem augiem.
Puve nekad nerodas pati no sevis. Tās parādīšanās vienmēr notiek pirms kāda iemesla.
Kā pasargāt kultūraugus no slimībām un kā ar tām cīnīties
Profilakse ir labākais veids, kā glābt augu un novākt ražu. Pie pirmajām puves pazīmēm apstrādājiet ar fungicīdiem vai alternatīvām metodēm. Neļaujiet slimībai noritēt savu gaitu. Gurķus var veiksmīgi apstrādāt ar bioloģiskiem savienojumiem (mikroorganisma celms, kas ir agresīvs pret puvi) un Bordo maisījumu. Visas sēnītes ir ļoti jutīgas pret varu saturošiem savienojumiem, tāpēc viens no veidiem, kā tās nomākt, ir apsmidzināt ar līdzīgu savienojumu.
Lai novērstu slimību, gurķi jāstāda ar intervālu (lai izvairītos no inficēšanās no blakus augiem). Slimi augi jāsadedzina un nedrīkst palikt dobē. Un, protams, jāizvairās no stāvoša ūdens, pārlaistīšanas vai pārmērīga mitruma.











