Kartupeļu laistīšanas laiks un biežums, lai iegūtu labu ražu atklātā zemē

Jebkuram augam augšanai nepieciešams mitrums. Kartupeļu laistīšanas laiks ir atkarīgs no augsnes apstākļiem pirms stādīšanas, lietus klātbūtnes citās attīstības stadijās un gaisa temperatūras. Kartupeļi, kas iestādīti zemienē, sākotnēji saņems nepieciešamo mitrumu, bet, ja iestājas sauss laiks, ar to nepietiks. Ir ļoti svarīgi uzturēt augsnes mitrumu. Šim nolūkam izmanto mulčēšanu.

Kad laistīt kartupeļus

Stādot kartupeļus ārā, ir svarīgi radīt labvēlīgus apstākļus to augšanai. Viens no galvenajiem faktoriem ir augsnes mitrums. Bez tā augi neattīstīsies, un jaunie stādi pilnībā izžūs.

Vai man ir nepieciešams laistīt kartupeļus pēc stādīšanas?

Kartupeļu bumbuļi satur pietiekami daudz mitruma, lai sākotnēji barotu jaunos asnus. Pēc tam viss ir atkarīgs no augsnes apstākļiem. Maijā stādītie kartupeļi iekrīt augsnē, kas ir mitra no kūstoša sniega, un turpina attīstīties. Zemākās vietas ilgstoši saglabājas mitras. Šādos gadījumos laistīšana nav nepieciešama.

Ja augsne ir smilšaina un ātri žūst, ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu laistīšanu. Tieši tad sāk veidoties sakņu sistēma, kas nosaka auga lielumu. Stādīšanas bedrē ielej apmēram 10 litrus ūdens, sajauc to ar augsni, ievieto kartupeli un pārklāj. Pļaujot vagas, tās laisti visā garumā.

Pēc stādīšanas kartupeļu dobes nav nepieciešams laistīt. Tas patiesībā ir kaitīgi, jo sekla laistīšana veicina seklu sakņu veidošanos, kurām būs nepieciešama pastāvīga laistīšana un kuras nenodrošinās augam pietiekamu mitrumu.

Svarīgi! Augstās smilšainās vietās kartupeļus stāda pēc sniega kušanas, un, lai saglabātu mitrumu, pāri nogāzei tiek izgrieztas vagas, lai notvertu kušanas ūdeni.

Vai ir iespējams laistīt kartupeļus ziedēšanas laikā?

Ziedošam augam nepieciešams mitrums. Veidojas bumbuļi, un patērētā ūdens daudzums ietekmē to skaitu. Sausā laikā ik pēc 3–5 dienām zem krūma ielej 10 litrus ūdens. Pievienojiet ūdeni porcijās, ļaujot iepriekšējam daudzumam uzsūkties.

Bumbuļu veidošanās un augšana

Bumbu veidošanās un attīstības laikā augam ir īpaši nepieciešams ūdens, lai iegūtu labu ražu. Sausās vasarās zem auga katru nedēļu ielej līdz 20 litriem ūdens. Krūmus ir lietderīgi laistīt ar lejkannu — dariet to no rīta, pirms iestājas karstums. Kad galotnes sāk vīst, samaziniet laistīšanu. Pārtrauciet laistīšanu divas nedēļas pirms ražas novākšanas.

Laistīšanas metodes

Kartupeļu mitruma nodrošināšanai tiek izmantotas šādas metodes:

• sakņu laistīšana;
• gar vagām;
• augsnes apūdeņošana;
• pilienveida apūdeņošana;
• sausa laistīšana.

Katrai metodei ir savas priekšrocības un trūkumi. Izvēle ir atkarīga no apstākļiem un auga attīstības perioda.

Zem saknes

Saknēm uzklātā ūdens daudzums ir atkarīgs no auga attīstības stadijas, mitruma un apkārtējās vides temperatūras. Parasti tas ir 10–20 litri uz krūmu. Vislielākais daudzums ir nepieciešams ziedēšanas un bumbuļu veidošanās laikā. Agri no rīta kartupeļus var laistīt, izmantojot lejkannu uz zaļajiem dzinumiem.

Gar vagām

Vagveida apūdeņošana tiek izmantota lieliem kartupeļu stādījumu laukumiem. To var veikt pēc sākotnējās uzbēršanas, kad vagas ir labi definētas un pietiekami dziļas. Laistīšana tiek veikta, izmantojot šļūteni, kas pievienota dārza ūdens padevei, kur ūdeni silda saule.

Katras vagas beigās sagrābiet augsni, lai novērstu ūdens noplūdi. Laistiet vairākos posmos, ļaujot iepriekšējai daļai uzsūkties. Nākamajā dienā irdiniet augsni, lai novērstu garozas veidošanos, uzbēriet visas vietas, ko izskalojis ūdens, un, ja nepieciešams, pievienojiet augsni.

Apūdeņošana

Apūdeņošanu veic ar izkliedētu ūdens strūklu zemā spiedienā. Šo metodi sauc arī par smidzināšanu. To veic, izmantojot šļūteni ar smidzinātāja uzgali. Strūkla sadalās smalkā miglā, novēršot augsnes eroziju un atstājot bumbuļus nesegtus. Šī metode ir piemērota sausiem reģioniem.

Laistīšanai nevajadzētu būt nepārtrauktai. Pastāvīgi mitra augsne izraisīs sēnīšu slimības, augsnes sablīvēšanos un nepieciešamību pēc biežas augsnes apstrādes.

Lūdzu, ņemiet vērā: Izmantojot jebkuru laistīšanas metodi, ir svarīgi irdināt augsni, lai novērstu virsmas garozas veidošanos, kas neļautu skābeklim sasniegt saknes.

Pilienveida apūdeņošana

Pilienveida apūdeņošana ir rentabla reģionos, kur trūkst ūdens. Spraugu apūdeņošanas lentes tiek uzstādītas starp rindām gar vagām. Tās tiek novietotas tieši uz augsnes, un ūdens lentēs tiek ievadīts ar 0,5–0,7 atmosfēru spiedienu. Lentes ir pievienotas dārza ūdensapgādes sistēmai.

Augsne žūstot tiek samitrināta, tādējādi uzturot nemainīgu mitruma līmeni. Tas novērš augsnes garozas veidošanos un nodrošina, ka sakņu elpošana netiek traucēta visā auga augšanas ciklā.

Piezīme: Pilienveida apūdeņošanu ērti kombinēt ar šķidrajiem mēslošanas līdzekļiem, padarot mēslojuma šķīdumu mazāk koncentrētu. Šīs metodes trūkums ir iekārtu augstās izmaksas. Jūs varat izveidot savu pilienveida apūdeņošanas sistēmu, izmantojot pārbaudītu metodi. Dažreiz materiālu izmaksas ir tā vērtas — iegūtā raža būs bagātīga.

Sausā laistīšana

Sausā apūdeņošana ietver augsnes mitruma saglabāšanu, to uzirdinot un irdinot. Šīs darbības palielina augsnes aerāciju un nodrošina saknēm skābekli. Irdināšana ir īpaši labvēlīga mitrā klimatā un smagā augsnē.

Pirmo kartupeļu uzberšanu veic pēc laistīšanas; zema auguma augus var apbērt ar augsni. Tas ir īpaši svarīgi karstā laikā. Šo procedūru atkārto trīs reizes pirms ziedēšanas. Pēc tam sausā laistīšana sastāv no seklas augsnes irdināšanas. Tas tiek darīts uzmanīgi, lai netraucētu augošos bumbuļus un nebojātu saknes.

Kā pareizi laistīt kartupeļus, lai nodrošinātu labu ražu

Laistot kartupeļus, jāievēro daži noteikumi. Vispirms jāizlemj, cik bieži laistīt. Tas ir atkarīgs no augsnes stāvokļa un apkārtējā klimata. Smilšainas augsnes izžūst ātrāk, tāpēc nepieciešama biežāka laistīšana. Ja nav lietus, laistiet līdz divām reizēm nedēļā; mitrā laikā viss ir atkarīgs no tā, cik ātri augsne izžūst. Nepieciešamais mitruma daudzums ir atkarīgs no auga attīstības stadijas. Parasti pietiek ar laistīšanu reizi 7–10 dienās.

Vislabāk laistīt vakarā. Laistīšana karstā dienā ir kaitīga, un rīta laistīšana var atstāt ūdens pilienus uz lapām, kas ir nepieņemami. Atcerieties, ka nedrīkst lietot aukstu ūdeni, jo tas izraisīs sakņu un bumbuļu puvi. Auga augšanas sezonas beigās bumbuļi sāk nogatavoties. Tiem nepieciešams laiks, lai tie labāk uzglabātos un labi uzglabātos pārziemošanas laikā. Šajā laikā kartupeļu laistīšana jāpārtrauc.

Lai aizsargātos pret Kolorādo kartupeļu vaboli, apsmidziniet krūmus ar fizioloģisko šķīdumu. Izšķīdiniet glāzi sāls spainī ar ūdeni. Tas ir efektīvi kaitēkļu kāpuru dīgšanas periodā. Sālsūdeni izmanto arī bumbuļu mērcēšanai pirms stādīšanas. Tas dezinficē materiālu un kavē patogēno mikrobu augšanu. Laistīšanas reižu skaitu sezonā ietekmē daudzi faktori. Šis daudzums atšķiras atkarībā no reģiona atkarībā no nokrišņu daudzuma un gaisa temperatūras. Laistīšanas reižu skaits mainās katru gadu.

Pārmērīga un nepietiekama mitruma pazīmes

Nepareiza kopšana ietekmē kartupeļu stādu izskatu. Veselīgiem un labi koptiem augiem, kas saņem pietiekamu barības vielu un ūdens daudzumu, ir stāvi dzinumi un košas, sulīgas lapas. Nepietiekams vai pārmērīgs mitrums var izpausties dažādos veidos. Nepietiekami laistītiem augiem ir šādi simptomi:

• gaišas krāsas nokarenas vai saritinātas lapas;
• pumpuri nezied, izžūst un nokrīt;
• virspuses izžūst pirms termiņa beigām.

Žāvējoši kartupeļu krūmi nekavējoties jālaista, ievērojot visus nepieciešamos nosacījumus.

Pārmērīgs mitrums kartupeļiem ir tikpat bīstams kā sausums. Augs, kas cieš no pārlaistīšanas, iegūst šādu izskatu:

• lapas kļūst tumšas un nokarenas, kā sausuma laikā;
• uz kātiem parādās mitri plankumi, veidojas sēne un pelējums;
• bumbuļi pūst un kļūst ūdeņaini.

Augsne ap šiem krūmiem ir jāatbrīvo, un jūs varat pievienot nedaudz sausas augsnes un sajaukt to ar mitru augsni. Uz brīdi pārtrauciet laistīšanu.

Mulčēšana kā papildinājums laistīšanai

Mulčēšana palīdz saglabāt augsnes mitrumu, samazināt laistīšanas biežumu, taupīt ūdeni un nomākt nezāļu augšanu. Šim nolūkam tiek izmantoti organiskie materiāli, piemēram:

1. Sausa kūdra.
2. Sapuvušas zāģu skaidas.
3. Svaigi nopļauta vai ravēta zāle.
4. Zaļmēslojums.

Mulča ir noderīga arī tāpēc, ka pēc sadalīšanās tā veido mēslojumu. Tā arī uzlabo augsnes struktūru, padarot to irdenāku.

Agri nogatavojušos šķirņu laistīšanas īpašības un laiks

Agrīnās kartupeļu šķirnes prasa biežu laistīšanu, jo tās ātri aug un attīstās. Vienlaikus laistiet 3–5 litrus ūdens. Ir svarīgi nodrošināt, lai augsne neizžūtu. Pārbaudiet augsnes mitrumu, pieskaroties. Ja augsne 10 centimetru dziļumā nelīp pie rokas, laistīšana ir nepieciešama nekavējoties.

Pārlaistīšana arī nav vēlama. Par to liecina augsne, kas pielīp pie pirkstiem un atstāj mitras pēdas. Irdiniet augsni un kādu laiku nelaistiet.

Dažas agrīnās kartupeļu šķirnes nezied, dažreiz veidojot dažus pumpurus. Ir svarīgi atcerēties, ka ziedēšanas laikā augam ir jānodrošina pietiekams mitrums, un tas jādara bez izņēmuma. Nedēļu pirms ražas novākšanas, kad galotnes sāk žūt, laistīšana jāpārtrauc.