- Kas ir mulčēšana?
- Priekšrocības un trūkumi
- Mulčas veidi un kā izvēlēties labāko
- Dārza dobju mulčēšanas noteikumi un laiks
- Procedūras veikšanas noteikumi
- Kūdra
- sūnas
- Ģeotekstils un grants
- Humuss un komposts
- Papīrs un kartons
- Ģeotekstils un miza
- Koksnes skaidas no smalcinātāja
- Priežu riekstu čaumalas
- Mulčēšana ar zāli
- Ģeotekstils un akmens plāksne
- Ar salmiņu
- Ar konusiem
- Zāģu skaidas
- Vai ir vērts mulčēt augsni siltumnīcā?
- Bieži pieļautas kļūdas
Mulčēšana tiek uzskatīta par diezgan vienkāršu, bet ļoti efektīvu veiksmīgas dārzkopības paņēmienu. Tomēr iesācējus dārzniekus bieži interesē neatliekamais jautājums: kas īsti ir mulča? To var izgatavot no organiskiem un neorganiskiem materiāliem. Tos izklāj uz augsnes virsmas, kur audzē dārzeņus, ogas, ziedus un citus augus.
Kas ir mulčēšana?
Mulčēšana nozīmē augsnes pārklāšanu, lai to pasargātu no kaitīgiem kukaiņiem, zemas un augstas temperatūras, kā arī patogēniem mikroorganismiem. Izolācijai var izmantot dabiskus vai mākslīgus materiālus.
Mulčēšanas galvenais mērķis ir saglabāt mitrumu augsnes struktūrā, uzlabot gaisa apmaiņu ap sakņu sistēmu un augsnes struktūru.
Izmantojot mulčas slāni, var sasniegt šādus rezultātus:
- Novērst mitruma iztvaikošanu no augsnes ap auga sakņu sistēmu.
- Aizsargājiet kultūraugu sakņu sistēmu no ekstremālām temperatūrām – gan augstas, gan zemas.
- Sasniegt optimālus skābuma parametrus katram augam.
- Bagātiniet augsni ar lietderīgām vielām un uzlabojiet tās struktūru.
- Novērst noderīgu elementu izskalošanos un atmosfēras iedarbību.
- Uzlabot labvēlīgo mikroorganismu darbību augsnes struktūrā.
- Aizsargājiet augus no kaitēkļiem.
- Padariet savas dārza dobes kārtīgākas un dabiskākas. Mulčēšana var ievērojami uzlabot jūsu dārza izskatu.
- Laistīšanas laikā neļaujiet augsnei nokļūt uz augu lapām.
- Aizsargājiet savu kultūru no puves. Tas ir īpaši svarīgi, audzējot gurķus, ķirbjus un zemenes.

Lai mulčēšana sasniegtu vēlamo efektu, ir svarīgi ievērot noteiktu grafiku. Lai to izdarītu, mēs iesakām sekojošo:
- Noņemiet nezāles ar saknēm.
- Atbrīvojiet substrātu.
- Laistiet dobes. Ir svarīgi neļaut tām izžūt, bet izvairieties no pārlaistīšanas.
- Izvēlieties mulču. Tā var būt organiska vai neorganiska.
- Apkaisiet augsni ar mulčas slāni. Tās biezumam jābūt līdz 5 centimetriem.
- Apstrādājiet segumu ar Fitosporin-M vai Aktara. Tas palīdzēs novērst sēnīšu infekcijas vai kaitēkļu uzbrukumus.

Priekšrocības un trūkumi
Mulčēšanas stādījumiem ir šādas labvēlīgās īpašības un priekšrocības:
- augsnes sastāva uzlabošana, nepievienojot barības vielas;
- labvēlīgo mikroorganismu, slieku un baktēriju aktivizēšana;
- augsnes aizsardzība no sala un pārkaršanas;
- stādījumu aizsardzība pret nezālēm;
- laistīšanas reižu skaita samazināšana;
- novēršot nepieciešamību pēc biežas augsnes atslābināšanas.
Tomēr šai lauksaimniecības tehnikai ir arī vairāki trūkumi:
- Problēmas ar nezāļu izravēšanu — šīs grūtības rodas, ja dārznieks iepriekš nav izravējis nezāles;
- Izmantojot pārāk biezu mulčas slāni, rodas puves un baktēriju attīstības risks;
- izmantojot nopļautu zāli kā mulču, ir iespējama gliemežu parādīšanās iespēja;
- problēmas ar pārāk samitrinātu gultu žāvēšanu;
- ietekme uz augsnes auglību – organiskās mulčas ietekmē tā kļūst nabadzīga ar slāpekli;
- Izmantojot mulčas kārtu ziemai, ir svarīgi lēni sasildīt gultas pavasarī.

Mulčas veidi un kā izvēlēties labāko
Mulča ir sadalīta divās galvenajās kategorijās:
- Organiskā mulča ietver dabiskus materiālus, kas sadalās. Tie tiek uzskatīti par diezgan pieejamiem un tos var izmantot kā mēslojumu. Šajā grupā ietilpst zāģu skaidas, salmi, nokritušas lapas un nopļauta zāle. Sūnas, nātres un priežu skujas arī tiek uzskatītas par organisko mulču.
- Neorganiskā mulča ietver mākslīgus materiālus. Tas ļauj izvēlēties sev vēlamāko variantu. Populārākie neorganiskās mulčas veidi ir polietilēna plēve, agrošķiedra, keramzīts, akmeņi, grants un oļi.
Šķirnes izvēle lielā mērā ir atkarīga no dārznieka vēlmēm, kā arī no materiāla īpašībām.

Dārza dobju mulčēšanas noteikumi un laiks
Mulča parasti jāuzklāj pavasarī. To dara pēc tam, kad sniegs ir izkusis un augsne ir sasilusi. Vispirms no dārza jāizņem daudzgadīgo nezāļu saknes un jāuzklāj mēslojums. Pēc tam jāizklāj izvēlētā mulča. Tā pasargās augus no pārkaršanas karstā laikā un novērsīs mitruma zudumu. Kad pienācis laiks stādīt sēklas vai stādus, uzmanīgi noņemiet mulču.
Ir pieņemama arī cita metode. Ieteicams vispirms dobēs apstādīt kultivētus augus un pēc tam starp rindām uzklāt mulču.
Otro reizi mulču uzklāj oktobrī. Līdz tam laikam raža jau ir novākta, un augsne ir piesātināta ar rudens lietus mitrumu. Tāpat kā pavasarī, vispirms ir jāsagatavo augsne, izraujot nezāles un uzklājot mēslojumu. Ja plānojat stādīt atsevišķus augus rudenī, materiālu var uzklāt uz kultūraugiem.
Rudens mulčēšanas priekšrocība ir tā, ka tā pasargā augus no sasalšanas. Slānis arī palīdz saglabāt sniegu, kas ir nepieciešams augsnes mitrumam. Iestājoties pavasarim, materiāls ir pilnībā jānomaina vai vienkārši jāpievieno svaigs. Tas palīdzēs kompensēt ziemas laikā radušos zaudējumus.

Procedūras veikšanas noteikumi
Lai dārza dobju mulčēšana sniegtu vēlamos rezultātus, ir svarīgi izvēlēties pareizo materiālu.
Kūdra
Mulčējot dārza dobes ar kūdru, ieteicams izmantot viegli skābu, sadalījušos materiālu. Šīs īpašības piemīt zemiem kūdras slāņiem, tāpēc to galvenokārt izmanto. Augstiem kūdras slāņiem esošā kūdra ir pārāk irdena, tāpēc pat neliela vēsma to var aizpūst.
Mulču ieteicams uzklāt 1–7 cm biezā kārtā. Pieredzējuši dārznieki iesaka šo materiālu uzklāt tikai kultūraugu rindām. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, kūdras sūnām ir vērts pievienot minerālvielas. Tas ļauj apvienot divas procedūras.

sūnas
Šo vielu var pilnībā izmantot kā mulču. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka tā nedaudz palielina augsnes skābumu, kas var nebūt piemērots visām kultūrām. Sūnas ieteicams izmantot aizsargslāņa veidošanai zem krūmiem un kokiem. Tās var izmantot arī dekoratīvajiem augiem. Slāņa biezumam jābūt aptuveni 15 centimetriem.
Ģeotekstils un grants
Šī opcija ir ideāli piemērota skujkoku kultūrām.
Vispirms jāuzklāj ģeotekstils un pēc tam jāielej smalka grants.

Humuss un komposts
Komposts tiek uzskatīts par vienu no labākajām mulčas iespējām. Tomēr tā galvenais trūkums ir tas, ka tas ir jāsagatavo iepriekš. Sezonas laikā augu atliekas jāievieto komposta kaudzē un jāaplaista ar urīnvielu. Pēc gada materiālu var izmantot kā mulču.
Nabadzīgai augsnei komposts ir lielisks seguma materiāls. Tas bagātina augsni ar slāpekli, kas ir svarīgs pavasara kultūraugu augšanai. Tas ir lielisks risinājums augļu kokiem un krūmiem. Tas ir piemērots arī vīnogu plantācijām.
Papīrs un kartons
Dārzkopībā mulču bieži gatavo no papīra vai kartona. Tomēr šie materiāli augiem praktiski nesniedz nekādu labumu. To izmantošanai ir dažādas metodes. Piemēram, papīru var sagriezt 1 centimetra biezās sloksnēs un izklāt uz dobēm. Slāņa biezumam jābūt 15 centimetriem.
Zem augiem var novietot arī veselas kartona loksnes. Ieteicams to darīt vairākās kārtās, lai izvairītos no spraugām.

Ģeotekstils un miza
Šī ir diezgan izplatīta iespēja, ko var izmantot arī dekoratīviem nolūkiem. Materiāli jāizklāj dārza gabalos vai jāizmanto apkārtējo teritoriju labiekārtošanai. Vispirms uz zemes tiek klāts ģeotekstils, pēc tam miza — vislabāk piemērota priežu miza.
Koksnes skaidas no smalcinātāja
Ja jums ir smalcinātājs, varat to izmantot sausu zaru un citu augu materiālu sasmalcinātai masai. Tos var izmantot arī kā mulču.

Priežu riekstu čaumalas
Šis materiāls ne tikai labvēlīgi ietekmē augsni, bet ir arī izturīgs. Tāpēc nav nepieciešams pastāvīgi mainīt aizsargslāni. Čaumalas ir ideāli piemērotas izmantošanai puķu dobēs. Tās var novietot arī zem skujkokiem.
Mulčēšana ar zāli
Zāles izmantošana kā mulča dārzā pilnībā neatrisina ravēšanas problēmu, taču tā nodrošina labu īslaicīgu efektu. Efekts ilgst 1–2 mēnešus. Ieteicams arī zāli stādīt zem dārzeņu, augļu un ogu stādiem. Šo mulču var izmantot arī kā mēslojumu.

Ģeotekstils un akmens plāksne
Akmens plāksne ir izturīga, bet diezgan dārga. Tāpēc ieteicams to lietot kopā ar sasmalcinātu mizu un likt uz ģeotekstila pamatnes.
Ar salmiņu
Salmi ir lielisks mulčas materiāls, kas piemērots dārzeņiem un dekoratīvajiem augiem. Vislabāk ir izmantot salmus no dārza zaļmēslojuma kultūrām. Pirms lietošanas ieteicams tos sasmalcināt gabalos. Gabaliņiem jābūt ne garākiem par 5 centimetriem.
Jauniem augiem pavasarī labāk der sapuvuši salmi. Svaigi salmi var sabojāt trauslus augus. Lai nodrošinātu materiāla sapūšanu, tas rudenī jāievieto komposta kaudzē. Tādā veidā materiālu var izkaisīt uz dobēm sezonas sākumā.

Ar konusiem
Dārza dobju mulčēšana ar priežu čiekuriem tiek uzskatīta par diezgan izdevīgu. Tas palīdz saglabāt mitrumu augsnē un radīt skaistu dizainu. Šo materiālu bieži izmanto dekoratīvu puķu dobju veidošanai. Čiekuri visbiežāk tiek kombinēti ar nelielu daudzumu mizas un sūnām.

Zāģu skaidas
Svaigas zāģu skaidas augiem nevajadzētu izmantot. Ieteicams tās vispirms sagatavot, pārvēršot humusā. Zāģu skaidas dabiski pūst ļoti ilgi, tāpēc šis process jāpaātrina. Lai to izdarītu, slāņojiet zāģu skaidas, kūtsmēslus, pelnus un pārtikas atliekas. Maisījumam jāpievieno urīnviela. Uz 100 kilogramiem koksnes atkritumu izmantojiet vienu kilogramu urīnvielas.
Dārznieki šo materiālu izmanto arī aveņu stādījumos. Krūms labi panes skābu augsni un, audzējot tajā, labi ražo augļus.

Vai ir vērts mulčēt augsni siltumnīcā?
Dobju mulčēšana ir ieteicama ne tikai atklātā zemē, bet arī siltumnīcās. Tas ievērojami pagarina kultūraugu augļu periodu — aptuveni par vienu mēnesi.
Siltumnīcās var izmantot gan organiskos, gan neorganiskos materiālus. Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi.
Mulčējot gultas siltumnīcā, ieteicams ievērot šādus ieteikumus:
- Sezonas sākumā augsne ir jāizrok un jāizrauj visas nezāles. Rudenī pārrok augsni un atlikušo mulču. Tas būs lielisks mēslojums.
- Dārzeņiem un puķu kultūrām mulčēšana jāuzklāj visā platībā, ap augiem veidojot vismaz 10 centimetru biezu slāni.
- Kokus un krūmus ieteicams mulčēt ap vainagu. Slāņa biezumam jābūt 10 centimetriem. Stumbrs un potzara vieta jāatstāj neskarta.
- Laistīšanai pēc mulčēšanas nepieciešama cita pieeja. Augsne jāsamitrina rūpīgāk, bet tomēr taupīgi.
- Lai pasargātu kultūras no sakņu izžūšanas, tās jāstāda pēc mulčas uzklāšanas. Mulčā uzmanīgi jāizveido caurumi.

Bieži pieļautas kļūdas
Mulčējot gultas, nepieredzējuši dārznieki pieļauj vairākas kļūdas:
- Pirms mulčas uzklāšanas neatbrīvojieties no augsnes. Pēc lietus vai laistīšanas uz augsnes virsmas veidojas blīva garoza. Tas novērš pietiekamu gaisa piekļuvi sakņu sistēmai. Visiem augiem nepieciešama atbilstoša gaisa apmaiņa. Tāpēc augsnes virsma regulāri ir jāatbrīvo. Ja pirms mulčas kārtas uzklāšanas neievērosiet šo procedūru, vēlāk to nebūs iespējams izdarīt, kas negatīvi ietekmēs kultūraugu augšanu.
- Negaidiet, kamēr augsne pilnībā sasils. Pat pēc salnām, kad dienas temperatūra ir augsta, nepieņemiet, ka augsne ir sasilusi. Ja negaidīsiet, kamēr augsnes temperatūra paaugstināsies, augi kavēs augšanu. Turklāt pastāv augsts pūšanas risks. Mulčēta augsne nevar ātri izžūt un sasilt.
- Dobēs paliek pagājušā gada materiāls. Dažreiz līdz pavasarim ne visas organiskās vielas ir sadalījušās. Šādā gadījumā tajā var mitināties kaitēkļi un patogēni. Visas atliekas ir jāizvāc un jāsadedzina. Tas palīdzēs samazināt patogēnu skaitu. Turklāt veco materiālu atliekas palēnina augsnes sasilšanu.

- Mulčas slānis ir vai nu pārāk plāns, vai pārāk biezs. Optimālais biezums ir 3–7 centimetri. Smagām augsnēm tam jābūt 3 centimetriem, bet vieglām augsnēm – 6–7 centimetriem. Uzklājot 1 centimetru mulčas, netiks panākts vēlamais efekts. Ja biezums pārsniedz 10 centimetrus, pastāv pūšanas risks. Ir svarīgi ļaut mulčai pūst pakāpeniski, bet ne tieši uz dobes.
- Viņi izmanto nepiemērotus materiālus. Piemēram, priežu skujas nav piemērotas skābai augsnei, jo tās vēl vairāk palielina tās skābumu. Turklāt daudzi augi vienkārši nevar augt ļoti skābās vietās.
- Procesa laikā aptiniet augus. Materiāla novietošana stumbru un kātu tuvumā var izraisīt sakņu puvi. Ir svarīgi uzklāt mulčas kārtu tā, lai tā nepieskartos augiem.
Dārza dobju mulčēšana ir svarīga procedūra, kas palīdz saglabāt augsnes mitrumu. Tā arī aizsargā augus no nezālēm un augstas vai zemas temperatūras ietekmes. Ir svarīgi visu darbu veikt pareizi.



