Sēnīšu infekcijas var sabojāt dārznieka smago darbu. Tomēr tomātu kladosporiozi, kuras apkarošanas metodes un medikamenti ir zināmi un viegli pieejami, var novērst vai izārstēt, parādoties pirmajām infekcijas pazīmēm. Slimība izplatās vasaras otrajā pusē, un Krievijā tā galvenokārt skar siltumnīcu tomātu kultūras.
Slimības cēloņi
Ideāli apstākļi sēnīšu augšanai ir siltumnīcās vai siltā, mitrā klimatā. Kladosporiozei, kas pazīstama arī kā brūnplankumainība, nepieciešams 80% vai augstāks mitruma līmenis un gaisa temperatūra, kas sasniedz 25°C. Sēne saglabājas siltumnīcās vai plantācijās, kur audzētas uzņēmīgas nakteņu šķirnes.

Patogēnās sēnītes sporas var pārnēsāt ar apūdeņošanas ūdeni, dārzeņu audzētāju, kas rūpējas par augiem, apģērbu un pat ar gaisa plūsmām caurvējā. Uz slimā auga veidojas unikāli ķermeņi, ko sauc par konīdijām. Šie ar sporām pildītie ķermeņi var izdzīvot līdz pat 10 mēnešiem.
Ja siltumnīca rudenī netika rūpīgi iztīrīta un telpa netika dezinficēta, sporas ir diezgan spējīgas veiksmīgi pārziemot un atkal parādīties, kad rodas labvēlīgi apstākļi.
Sēnei piemīt spēja mainīties. Tāpēc pat dažas šķirnes ar ģenētisku rezistenci dažreiz ietekmē jauni patogēna celmi. Augi, kuriem trūkst imunitātes pret slimību, katru gadu cieš no infekcijas, radot sporu vairošanās vietu dārzā.
Brūnās plankumainības slimības pazīmes
Tomātu kladosporioze jeb brūnā lapu plankums tomātu krūmus ietekmē aptuveni augšanas sezonas vidū, kad tie zied un sāk nest augļus.
Slimības simptomus ir viegli pamanīt ar neapbruņotu aci:
- Uz lapu virsmas parādās mazi, neregulāras formas dzeltenzaļi plankumi ar izplūdušām malām. Šis simptoms parasti neuztrauc nepieredzējušu dārznieku. Šo lapu apakšpusē var būt redzams viegls pārklājums, kas ir mikroskopisku sēnīšu kolonija.
- Slimībai progresējot, plankums kļūst dzeltens un pēc tam brūns. Arī lapas apakšpuse iegūst līdzīgu nokrāsu, un sēnīšu kolonija kļūst samtaina. Šajā laikā izdalās jaunas sporas, inficējot apkārtējos augus un izplatoties visā plantācijā.
- Lapas sāk zaudēt formu, čokuroties, dzeltēt un izžūt. Skartās lapas nokrīt no tomātu auga, atstājot kailās stublājus.

Tomātu brūnplankumainība reti skar augļus vai stublājus. Tikai mazākās olnīcas ir uzņēmīgas pret šo slimību, taču tās briesmas slēpjas citur. Lapu zuduma dēļ tomātu augi praktiski pārtrauc fotosintēzi. Šādos apstākļos iet bojā gan ziedi, gan jau izveidojušies zaļie augļi. Dārznieki varēs novākt tikai tos augļus, kas nogatavojušies pirms slimības izplatīšanās.
Lai izvairītos no ražas zudumiem, jāveic preventīvi pasākumi, piemēram, jāstāda pret kladosporiozi izturīgi tomāti vai jāapstrādā inficētie augi, tiklīdz parādās pirmās slimības pazīmes. Ir izstrādāti fungicīdi sēnītes iznīcināšanai. Arī pārbaudīti tautas līdzekļi var būt efektīvi slimības sākumposmā.

Kā ārstēt un novērst kladosporiozes izplatīšanos?
Tautas līdzekļi slimības apkarošanai ir relatīvi nekaitīgi īpašuma īpašniekam, taču tie ne vienmēr rada vēlamo efektu. To lietošana var vienkārši izniekot laiku, ļaujot sēnītei izplatīties, apgrūtinot ārstēšanu.

Lai apstrādātu plantāciju, izmantojot tradicionālās metodes, var ieteikt sekojošo:
- 15–20 pilienus joda tinktūras izšķīdina 0,5 litros piena. Šķidrumu sajauc ar 5 litriem ūdens un iegūto šķīdumu izmanto augu apsmidzināšanai. Apstrādi atkārto ik pēc 2–3 dienām, līdz visas slimības pazīmes ir izzudušas. Šī metode ir efektīva tikai slimības agrīnākajās stadijās, kad lapu virsmā parādās gaiši plankumi.
- Izšķīdiniet 30 g kālija hlorīda 10 litros ūdens un pievienojiet 40 pilienus joda tinktūras. Bagātīgi apsmidziniet augsni un tomātu augus ar šķīdumu divas reizes dienā (no rīta un vakarā), līdz augu stāvoklis atgriežas normālā stāvoklī.
- Izsijājiet koksnes pelnus, ņemiet 300 g pulvera un atšķaidiet to 1 litrā ūdens. Vāriet 10–15 minūtes, pēc tam izkāsiet. Iegūto šķidrumu sajauciet ar 10 litriem ūdens un izmantojiet šķīdumu tomātu augu un apkārtējās augsnes apsmidzināšanai.
- Labs dezinfekcijas līdzeklis ir kālija permanganāts. Sagatavojiet rozā šķīdumu izsmidzināšanai. Apstrādi var veikt 1-2 reizes dienā, ja apstākļi ir labvēlīgi sēnīšu augšanai.

Lietojot tautas līdzekļus, uzraugiet savu tomātu stādu stāvokli. Ja slimības pazīmes saglabājas, apsveriet iespēju iegādāties mūsdienīgus ķīmiskos un bioloģiskos līdzekļus un uzzināt, kā cīnīties ar infekciju, izmantojot modernas metodes. Ķīmiskās vielas var būt kaitīgas cilvēkiem, taču tām ir augsta aktivitāte pret infekcijām. Apstrādājot tomātus saskaņā ar instrukcijām, ievērojot lietošanas laikus un ievērojot individuālās drošības pasākumus, dārznieki ir pilnībā pasargāti no veselības apdraudējuma.
Plaša spektra fungicīdi, ko lieto ne tikai tomātu kladosporiozes ārstēšanai, ir Bravo, Kaptan, HOM, PolyHOM un citi. Pēc sākotnējās apstrādes divas nedēļas vēlāk veic vēl vienu smidzinātāju, lai iznīcinātu atlikušās sēnīšu sporas.

Mājās var pagatavot vara sulfāta un koloidālā sēra šķīdumu (pieejams dārzkopības veikalos). Pievienojiet 1 ēdamkaroti vara sulfāta un 3 ēdamkarotes koloidālā sēra 10 litriem ūdens. Apsmidziniet gan augus, gan apkārtējo augsni. Atkārtojiet apstrādi pēc 5–7 dienām. Šie produkti ir toksiski, tāpēc jāievēro drošības pasākumi:
- veikt izsmidzināšanu speciālā apģērbā;
- aizsargājiet rokas ar cimdiem un elpošanas sistēmu ar respiratoru vai marles pārsēju;
- Ja ir caurvējš, atbrīvojieties no tā vai izsmidziniet līdzekli tā, lai gaisa plūsma aiznestu pilienus prom no cilvēka.
Pēc tomātu apstrādes pārģērbieties un nomazgājiet seju un rokas ar ziepēm, jo var būt notikusi jebkāda saskare ar pesticīdiem. Pesticīdus nedrīkst lietot tomātu nogatavošanās periodā vai 15 dienas pirms tam.

Papildus fungicīdiem ir arī citi līdzekļi, kas var efektīvi apkarot sēnītes. Tie ir praktiski nekaitīgi cilvēkiem, taču tie jālieto saskaņā ar instrukcijām:
- Sagatavojiet Fitosporīna šķīdumu ar ātrumu 5 g uz 10 litriem ūdens. Uzklājiet šķīdumu 2-3 reizes ar 2 nedēļu intervālu starp lietošanas reizēm.
- Fitolavin-300 atšķaida proporcijā 20 ml uz 10 litriem ūdens. To lieto izsmidzināšanai.
- Mūsdienu zāles Pseudobacterin-2 tiek sagatavotas saskaņā ar pievienotajām instrukcijām. Tās spēj apkarot dažādas dārza kultūru infekcijas.
Lauksaimniecības ķimikāliju lietošana augu slimību gadījumos palīdz ātri un droši apkarot infekciju. Taču jebkuru slimību ir vieglāk novērst.

Profilakse
Galvenais profilakses pasākums siltumnīcā ir telpas tīrīšana un dezinfekcija rudenī. Pagājušā gada augu stublājus nedrīkst atstāt līdz pavasarim. Dezinfekcijai izmanto Bordo maisījuma un vara sulfāta šķīdumus, Fitosporīnu, svaigi dzēstu kaļķi, karstu, stipru kālija permanganāta šķīdumu un citus dezinfekcijas līdzekļus. Šos šķīdumus izmanto stikla vai plastmasas mazgāšanai, kā arī aprīkojuma koka daļu izsmidzināšanai vai balināšanai.

Tiek izmantoti arī citi pasākumi:
- siltumnīcu dobēs esošā augsne jāmaina reizi 1-2 gados;
- Audzējot tomātus, siltumnīcu vēdiniet biežāk;
- noņemt lapas no augu apakšējām daļām;
- Ja parādās slimības pazīmes, mēģiniet samazināt mitrumu (ventilējot) un neļaujiet ūdenim nonākt saskarē ar tomātu zaļajām daļām.
Labs preventīvs pasākums ir audzēt tomātu šķirnes, kas ir izturīgas pret brūnplankumainību. 2025. gadā var stādīt tādus hibrīdus kā ‘Vologda’ un ‘Bohemia’, ‘Ural’, ‘Spartak’, ‘Olya’ un citus. Tās ir modernas, augstražīgas šķirnes, ko īpaši selekcionāri ir selekcionējuši.
Lai novērstu sēnīšu infekcijas siltumnīcā, ieteicams stādus audzēt pašiem. Pirms sēšanas sēklas apstrādājiet, iemērcot tās Fitosporīna vai kālija permanganāta šķīdumā. Vienkāršu preventīvo pasākumu ievērošana pilnībā pasargās jūsu augus no slimības.











