Sinepes ir labi pazīstama garšviela, kas aug dažādās pasaules daļās. Augs tiek uzskatīts par diezgan neprasīgu, viegli pielāgojoties jebkuram klimatam. To plaši izmanto kulinārijā un kā lopbarību. Tomēr pēdējā laikā augu sāk izmantot augsnes kvalitātes uzlabošanai. Izmantojot sinepes kā zaļmēslojumu, ir svarīgi zināt, kad tās sēt un kad ierakt.
Sinepju plusi un mīnusi, ja tās izmanto kā zaļmēslojumu
Sinepes bieži izmanto kā zaļmēslojumu, lai uzlabotu augsnes sastāvu. Šī auga galvenās priekšrocības ir šādas:
- Nezāļu attīrīšana no laukiem. Šī īpašība visizteiktāk izpaužas atkārtoti uzartā augsnē, nevis dabiskos apstākļos.
- Izteikta fitosanitārā iedarbība. Zirņu kodes un drātstārpi nepanes šo zaļmēslojumu. Tas arī palīdz kontrolēt gliemežus.
- Nomāc augu slimības, tostarp kartupeļu kraupi un lakstu puvi. Saskaņā ar pētījumiem sinepes var saistīt dzelzi, uzlabojot augsnes kvalitāti.
- Strauja bioloģiskās masas augšana. Tas bagātina teritoriju ar vērtīgiem organiskajiem savienojumiem, kas pēc tam tiek pārvērsti humusā.
- Augsnes strukturēšana. Augam ir ļoti garas saknes — 1,5–3 metri. Sasniedzot šo dziļumu, tās irdina un nosusina augsni, piesātinot to ar mitrumu un gaisu.
- Augsnes mulčēšana. Sinepes tiek uzskatītas par ļoti salizturīgu kultūru. Pēc salnām tās atrodas zem sniega kārtas, pārvēršoties no zaļmēslojuma mulčā. Šī viela palīdz aizsargāt teritoriju no zemas temperatūras negatīvās ietekmes rudenī un pavasarī.
- Slāpekļa saglabāšana augsnē. Auga stādīšana tiek uzskatīta par uzticamu augsnes izskalošanās profilakses līdzekli.
Tomēr sinepju izmantošanai kā zaļajam mēslojumam ir arī daži trūkumi:
- Uzņēmība pret noteiktām slimībām. Sinepes pieder pie krustziežu dzimtas (Brassicaceae), tāpēc ir uzņēmīgas pret sakņu sakni, miltrasu un rūsu.
- Stublāju lignifikācija pēc ziedēšanas.
- Jutība pret putniem. Putniem patīk knābāt auga sēklas un tie var sabojāt ogas vai augļus.
Kādās augsnēs to izmanto?
Sinepes izmanto kā mēslojumu augsnēs, kurās trūkst fosfātu un slāpekļa. Šis augs spēj iegūt fosfātus no augsnes un uzkrāt tos kopā ar mikroelementiem un makroelementiem.
Straujas augšanas periodos augi koncentrē lielu daudzumu slāpekļa. Tas pēc zaļumu iestrādes augsnē noved pie intensīvas sadalīšanās, aktīvi piesātinot to ar vērtīgiem elementiem.
Šī zaļmēslojuma kultūra labi dīgst augsnē ar pH līmeni 4,2–8,2. Tomēr raža ir tieši atkarīga no augsnes tipa. Augs labi aug kūdras, smilšainās un melnzemes augsnēs, kurām raksturīgs vājš vai neitrāls pH līmenis.
Kādus kultūraugus un kad var stādīt pēc tam?
Sinepes var stādīt pirms šādu kultūru audzēšanas:
- naktenes – tomāti, paprika, baklažāni, kartupeļi;
- melones – melones un arbūzi;
- graudaugi;
- Ķirbju dzimta – cukini, gurķi, ķirbji;
- pākšaugi;
- ķiploks.
Tomēr pēc sinepēm nevajadzētu stādīt krustziežus, īpaši kāpostus. Zaļmēslojums un dārzeņi pieder pie vienas dzimtas un tāpēc būs uzņēmīgi pret vienām un tām pašām slimībām. Tas negatīvi ietekmēs ražu.
Kad un kā pareizi stādīt
Stādot ir svarīgi ievērot noteiktus norādījumus. Sēšanu var veikt dažādos laikos.
Mēs sējam pavasarī
Pavasara stādīšana jāsāk marta beigās, mēnesi pirms galveno kultūraugu stādīšanas. Stādīšanu var veikt dārzeņu audzēšanas vietās, puķu dobēs vai puķu dārzos.
Šajā gadījumā ieteicams rīkoties šādi:
- Sagatavojiet augsni. Parasti pietiek ar augsnes irdināšanu ar kultivatoru.
- Sēklas jāstāda. To var darīt nejauši vai rindās. Sēšanas norma uz 100 kvadrātmetriem ir 200–300 grami.
- Ecēšas. Tas palīdzēs aprakt sēklas augsnē.
Sēšana vasarā
Vasarā zaļmēslojumus ieteicams stādīt vietās, kas atpūšas no galvenajām kultūrām. Tomēr sinepes nevajadzētu stādīt citu krustziežu dzimtas augu tuvumā. Vidējā sēklu norma, izsējot, ir 3–4 grami uz kvadrātmetru.
Rudens stādīšana
Sinepes var stādīt arī rudenī. Šai metodei ir vairākas priekšrocības:
- Aizsargājot augsni no vēja, sasalšanas un izskalošanas ar kušanas ūdeni.
- Augsnes atslābināšana.
- Makroelementu pārnešana no dziļākajiem augsnes slāņiem uz virsmu un tās auglības palielināšana.
- Augsnes piesātinājums ar slāpekli un citām vērtīgām vielām.
Rudens stādīšanai ieteicams veikt šādas darbības:
- notīriet nezāļu un atlikušo galotņu laukumu;
- pievienot humusu vai dolomīta miltus;
- sagatavot augsni - šajā posmā to kultivē un ec;
- sēt sinepju sēklas;
- iesēt sēklas augsnē.
Sējot, centieties sēklas neiestādīt pārāk dziļi. Pretējā gadījumā dīgšanas process būs ievērojami lēnāks. Tas nav vēlams, ja laiks ir ierobežots. Tūlīt pēc iestādīšanas dobes rūpīgi jāaplaista.
Turpmāka kopšana parasti nav nepieciešama. Stādot rudenī, pļaušana parasti nav nepieciešama. Ja nepieciešams, atlikušo augu materiālu var izrakt pavasarī pēc sniega nokūstēšanas.
Kopšanas līdzekļi
Sinepju asni parādās burtiski 3–4 dienas pēc iestādīšanas 10 grādu pēc Celsija temperatūrā. Tomēr pēc tam auga attīstība palēninās. Paiet apmēram mēnesis, līdz augs pilnībā aizņem platību. Ziedpumpuri parādās tikai pēc 5 nedēļām.
Lai nodrošinātu pareizu augšanu un attīstību, augam nepieciešama regulāra laistīšana. Ieteicams vismaz reizi nedēļā. Izmantojiet spaini ūdens uz kvadrātmetru. Zaļmēslojumus ierokiet pirms ziedu parādīšanās.
Pļaušanas laiki
Zaļmēslojumi jānopļauj pirms ziedu parādīšanās — šajā laikā tie sasniedz 15–20 centimetru augstumu. Ja to neizdarīsiet laicīgi, pastāv risks, ka stublāji un lapu kāti kļūs ievērojami rupjāki. Tā rezultātā zaļumi tiks apstrādāti daudz lēnāk.
Turklāt ziedēšanas laikā sinepes no augsnes izsūc daudzas vērtīgas barības vielas. Tā rezultātā tās nesniedz nekādu labumu dārzam. Ja sinepēm ļauj pašsēsties, tās no noderīga zaļmēslojuma pārvērtīsies par bīstamu nezāli.
Lai nodrošinātu augsni ar barības vielām, sinepju dobes jāpārrok. Zaļo masu augsnē var iestrādāt dažādos veidos, tostarp ar ejošu traktoru vai parastu lāpstu. Sausā laikā augsne jālaista reizi nedēļā. Tas palīdzēs paātrināt zaļumu sadalīšanos augsnē. Uz kvadrātmetru uzklājiet divus spaiņus ūdens.
Lai paātrinātu sinepju zaļumu sadalīšanos, ir vērts izmantot īpašus produktus. Viens no visefektīvākajiem ir "Baikal EM-1".
Bieži pieļautas kļūdas
Audzējot sinepes kā zaļmēslojumus, daudzi dārznieki pieļauj šādas kļūdas:
- Pēc iestādīšanas augu nelaistiet. Sinepes tiek uzskatītas par mitrumu mīlošu kultūru, tāpēc ir svarīgi nepieļaut augsnes izžūšanu. Lai nodrošinātu pareizu augšanu, tai nepieciešama mērena, bet regulāra laistīšana.
- Pēc sēšanas dārzu neec. Tā rezultātā sēklas izkliedē vējš vai tās apēd putni.
- Sinepes sēj tajā pašā vietā, kur redīsus vai kāpostus. Šie augi tiek uzskatīti par radniecīgiem, tāpēc to stādīšana blakus ir aizliegta. Tas palielina slimību un kaitēkļu izplatīšanās risku.
- Raža tiek pļauta pārāk vēlu. Zaļmēslojuma kultūras jānovāc pirms sēklu nogatavošanās. Pretējā gadījumā augs kļūs par nezāli.
- Sinepes ir stādītas pārāk blīvi vai pārāk reti. Vidējā sinepju sēšanas norma ir 200–300 grami uz 100 kvadrātmetriem. Ir svarīgi sēklas vienmērīgi sadalīt, lai izvairītos no tukšām vietām.
Sinepes ir efektīvs zaļmēslojums, kas palīdz irdināt augsni, bagātināt to ar barības vielām un iznīcināt nezāles. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, ir svarīgi stingri ievērot stādīšanas un kopšanas vadlīnijas.